Foto: marsupilami92 (CC BY 2.0)

Publicē pētījumu par sadarbību ar diasporas zinātniekiem

10. novembrī interesenti aicināti uz semināru par pētījuma «Sadarbība izcilībai: Latvijas un diasporas pētnieku skatījums uz savstarpējo sadarbību» rezultātiem. Pasākumu organizē Izglītības un zinātnes ministrija un LU DMPC.

Foto: marsupilami92 (CC BY 2.0)

Publicē pētījumu par sadarbību ar diasporas zinātniekiem

10. novembrī interesenti aicināti uz semināru par pētījuma «Sadarbība izcilībai: Latvijas un diasporas pētnieku skatījums uz savstarpējo sadarbību» rezultātiem. Pasākumu organizē Izglītības un zinātnes ministrija un LU DMPC.

Šogad Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (LU DMPC) veica pētījumu «Sadarbība izcilībai: Latvijas un diasporas pētnieku skatījums uz savstarpējo sadarbību» par Latvijas un pētnieku diasporā sadarbību, jau esošajām praksēm un šādas sadarbības potenciālu.

Pētījuma ziņojums ir brīvi pieejams šeit.

Šā pētījuma mērķis bija identificēt, kādi faktori nosaka Latvijas un diasporas zinātnieku sadarbību un kādi politikas risinājumi var šo sadarbību sekmēt. Liela vērība pētījumā pievērsta tam, kādi faktori ietekmē Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pētnieku sadarbību, jo pētnieki, kas dzīvo vai strādā ārpus Latvijas, var sniegt vērtīgu pienesumu gan Latvijas zinātnes, gan arī tautsaimniecības attīstībai. Strādājot ārvalstīs, diasporas pētnieki iegūst atšķirīgu pieredzi, plašākus profesionālos sadarbības kontaktus un piekļuvi pētniecības infrastruktūrai.

Lai noskaidrotu, kāds ir Latvijas un diasporas zinātnieku skatījums uz savstarpējo sadarbību, pētījuma ietvaros tika aptaujāti un intervēti gan Latvijā, gan ārpus Latvijas strādājošie zinātnieki. Tika arī pētīts, kādas ir Latvijas zinātnisko institūtu, universitāšu un uzņēmumu sadarbības prakses ar zinātniekiem diasporā. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas un diasporas zinātnieki redz līdzīgus sadarbības šķēršļus un iespējas.

Gan Latvijas, gan diasporas zinātnieku attieksme pret savstarpējo sadarbību ir pārsvarā pozitīva. Abas zinātnieku grupas ir ieinteresētas daudzveidīgos sadarbības veidos, ieskaitot kopīgu publikāciju veidošanu, darbošanos pētnieciskos projektos, lekciju lasīšanu un mentoru darbu. Tikai neliela daļa šā pētījuma aptaujā piedalījušos diasporas zinātnieku nevēlas sadarboties ar Latvijas pusi. Tāpat Latvijas zinātniskās institūcijas pārsvarā atzīst, ka sadarbībai ar diasporu ir labs potenciāls. Zinātnieki gan Latvijā, gan ārpus Latvijas kā galveno veicinošo savstarpējās sadarbības faktoru norādīja zinātnes izcilību. Tādēļ nemainīgi svarīgs uzdevums Latvijā ir nodrošināt zinātnes un augstākās izglītības atvērtību, tādā veidā stiprinot gan starptautisko atpazīstamību, gan palielinot zinātnieku un akadēmiskā personāla konkurenci, kas balstīta profesionālajos sasniegumos. Šādu ambiciozu plānu īstenošanai ir nepieciešams atbilstošs zinātnes finansējums.

Pētījuma rezultātā izstrādāti vairāki priekšlikumi, kā veicināt starptautisko sadarbību, tostarp sadarbību ar diasporas zinātniekiem, kas ir lietderīgi visām iesaistītajām pusēm – valstij, zinātniskajām institūcijām, augstskolām un pašiem zinātniekiem.

Papildus informācija:

Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Anna.Leiskalne@izm.gov.lv

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa prese@izm.gov.lv tālr. 67047704, 67047834, 67047893


Pētījums izstrādāts ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 «Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā» ietvaros.

Līdzīgi

Atpakaļ