Latvieši ANO misijās, Pasaules bankā un citur – baltais plankums vai Latvijas lepnums un resurs ārpolitikā?

Globalizētā pasaulē arvien pieaug starptautisku tīklojumu nozīme. Starptautiska iesaiste ir būtiska gan valsts pārvaldē un ārpolitikā, gan dažādu nozaru sekmīgai attīstībai. Nelielām valstīm ar ierobežotiem finansiālajiem un cilvēkresursiem, kā Latvijai, stratēģiska un mērķtiecīga sadarbība ar savas diasporas profesionāļiem var būt nozīmīgs valsts atpazīstamības un diplomātiskās ietekmes palielināšanas instruments.

Latvijā un tās diasporā jau ir publiskās diplomātijas pieredze. Piemēram, aukstā kara laikā trimdas latvieši nenogurstoši atgādināja par Latvijas okupāciju, savukārt pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai arvien pieaug un dažādojas tās institūcijās strādājošo Latvijas profesionāļu sadarbība ar Latviju. Latvijas cilvēki strādā arī Apvienoto nāciju organizācijā, Pasaules veselības organizācijā un citās starptautiskās starpvaldību un nevalstiskās organizācijās. Viņu zināšanas, kontakti, pieredze var sniegt būtisku ieguldījumu valsts interešu pārstāvībā ārpus tās robežām. Vienlaikus arī valsts var mērķtiecīgi atbalstīt viņu karjeras izaugsmi. Šobrīd diemžēl zināšanas par šiem profesionāļiem ir fragmentāras un trūkst informācijas par iespējām valstij veidot sarabību ar viņiem. Atklāts ir jautājums – kā šo mijiedarbību veidot regulāru, mērķtiecīgu, stratēģisku un savstarpēji bagātinošu?

Lai to noskaidrotu, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (LU DMPC) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju īsteno pētījumu par starptautiskās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu gatavību iesaistīties ciešākā un sistemātiskākā sadarbībā ar valsti. Starptautiskās attiecības vairs nav tikai valdību monopols, to veidošanā iesaistās plašs ieinteresēto pušu loks. Arī starptautiskās organizācijās strādājoši profesionāļi var iesaistīties, piemēram, palīdzot izcelsmes valstij izprast aktualitātes savā mītnes valstī, skaidrojot savas izcelsmes valsts situāciju un daudzos citos veidos. Kādā veidā tas varētu notikt – to noskaidrosim pētījumā.

Pētījumā aicināti piedalīties diasporas profesionāļi, kas strādā starpvaldību organizācijās (ANO, NATO, EDSO, ESAO, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes), to institūcijās, aģentūrās un citās to sistēmām piederīgās organizācijās, kā arī starptautiskās nevalstiskajās organizācijās (cilvēktiesību, dabas aizsardzības un citās jomās), neatkarīgi no līguma rakstura (pastāvīgs vai terminēts darbinieks, piesaistīts konsultanta statusā) un amata. Aptaujā viedokli izteikt aicināti gan administratīvie speciālisti, ierēdņi un eksperti, gan vadošā līmeņa amatpersonas.

Aptauja norisinājās līdz š.g. 7. jūlijam.

Ar pētījuma rezultātiem interesenti varēs iepazīties pētījuma ziņojumā LU DMPC mājas lapā.

Līdzīgi

Uz priekšu
Atpakaļ