Savā ievadlekcijā «Migranti un bēgļi: Izmaiņas paradigmā» Inta Mieriņa, Latvijas Universitātes profesore, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore, analizēja sabiedrības attieksmes maiņu pret migrāciju un faktorus, kas nosaka šīs pārmaiņas. Visā Eiropā pieaugošā galēji labējo partiju ietekme ir novedusi pie stingrākas imigrācijas politikas. Šī tendence sakrīt ar aktuālām demogrāfiskām problēmām, kas spiež valstis meklēt risinājumus darbaspēka trūkumam. Kāda nākotne sagaida Eiropu un kādas izvēles iespējas gaida Latviju? Šie ir vieni no galvenajiem jautājumiem, kurus savā pētījumā aplūko profesore Mieriņa.
Rasels Kings, Saseksas Universitātes emeritētais ģeogrāfijas profesors. Foto: Toms Grīnbergs
Saseksas Universitātes emeritētais ģeogrāfijas profesors Rasels Kings (Russell King) savā runā «Kas notiek, kad beidzas personu brīva pārvietošanās? Brexit un migrācijas un tās kontroles paradoksi» aplūkoja statistiku, kas ir pamatā Brexit migrācijas paradoksiem, un dalījās ar stāstiem no pirmavota par jauno ES migrantu pieredzi — tostarp noraidījumu, pretestību un pielāgošanos. Viņš raksturoja Brexit kā sarežģītu jautājumu ar neparedzētiem un bieži vien pretrunīgiem cēloņiem un sekām. Viena no galvenajām tēmām, kas virzīja Brexit kampaņu, bija vēlme kontrolēt un ievērojami samazināt to, kas tika uzskatīts par pārmērīgu imigrāciju. Tomēr pēc Brexit un COVID-19 pandēmijas imigrācijas līmenis gandrīz trīskāršojās salīdzinājumā ar rādītājiem pirms referenduma.
Dr. Monika Šuļecka, Varšavas Universitātes Migrācijas pētījumu centra pētniece. Foto: Toms Grīnbergs
Dr. Monika Šuļecka (Monika Szulecka), Varšavas Universitātes Migrācijas pētījumu centra pētniece, uzstājās ar lekciju «Migrācijas mehānismi un migrācijas kontrole pārmaiņu laikā: Polijas gadījums». Polija nesen ir kļuvusi par imigrācijas valsti, bet laikā no 2021. līdz 2022. gadam tās kā jauna migrantu galamērķa statuss kļuva arvien sarežģītāks. Migrantu izcelsme bija daudzveidīga (gan no Eiropas, gan ārpus tās), motivācija bija dažāda (gan piespiedu, gan brīvprātīga). Migrācijas mehānismi attīstījās, radot nepieciešamību no jauna izvērtēt migrācijas politiku un kontroles pasākumus. Dr. Šuļecka uzsvēra galvenos faktorus, kas ietekmēja migrāciju un migrācijas kontroli Polijā, jo īpaši kara bēgļu masveida ierašanos no Ukrainas 2022. gadā. Lai labāk izprastu šīs pārmaiņas, Migrācijas pētījumu centrs īsteno pētniecības programmu «Starp Ukrainu un Poliju» (2022–2026), kuras mērķis ir veidot zināšanas par ukraiņu migrantu situāciju Polijā — gan par tiem, kas Ukrainu pameta brīvprātīgi, gan tiem, kas bija spiesti bēgt. Dr. Šuļecka reflektēja arī par citiem pārmaiņu faktoriem: migrācijas politizāciju un pieaugošo uzsvaru uz drošības diskursu, īpaši attiecībā uz piespiedu un ekonomiskajiem migrantiem no reģioniem ārpus Eiropas.