Pilsētas attīstības un integrācijas laboratorijas: jauns instruments pašvaldību un vietējo kopienu sadarbībai

Latvijas pašvaldībās nepieciešami inovatīvi risinājumi, lai aktivizētu iedzīvotāju līdzdalību un veicinātu dažādu sabiedrības grupu, tostarp reemigrantu un imigrantu, integrāciju. Viens no instrumentiem šim nolūkam ir Pilsētas attīstības un integrācijas laboratorijas (PAIL) – platformas, kas veido tiltu starp pašvaldībām, augstākās izglītības iestādēm, uzņēmējiem un iedzīvotāju kopienām.

Pilsētas attīstības un integrācijas laboratorijas: jauns instruments pašvaldību un vietējo kopienu sadarbībai

Latvijas pašvaldībās nepieciešami inovatīvi risinājumi, lai aktivizētu iedzīvotāju līdzdalību un veicinātu dažādu sabiedrības grupu, tostarp reemigrantu un imigrantu, integrāciju. Viens no instrumentiem šim nolūkam ir Pilsētas attīstības un integrācijas laboratorijas (PAIL) – platformas, kas veido tiltu starp pašvaldībām, augstākās izglītības iestādēm, uzņēmējiem un iedzīvotāju kopienām.

PAIL kā risinājumu apspriešanai pašvaldību pārstāvjiem tiešsaistes semināros 2025. gada 28. oktobrī un 6. novembrī piedāvāja LU FSI «Migrantu uzņemšana nenoteiktības apstākļos: pārvaldība un vietējā līmeņa iekļaušana» (ReCoM) (Latvijas Zinātnes padome, grants Nr. LZP-2023/1-0227) projekta komanda.

Piedāvājam iepazīties ar semināra kontektā pētnieču sagatavoto Pilsētas attīstības un integrācijas laboratorijas (PAIL) izveides un darbības ceļvedi.

Galvenie diskusiju secinājumi

Par reemigrantu atbalsta sistēmas nepilnībām

  • Reemigrantu ģimenes saskaras ar nevienlīdzīgu atbalstu salīdzinot ar trešo valstu pilsoņiem, īpaši valodas apguves jomā.
  • Latviešu valodas apguve bērniem, kas piedzimuši ārzemēs, ir viena no akūtākajām problēmām.
  • Pašvaldības cenšas palīdzēt ar individuāliem mācību plāniem, bet resursi ir ierobežoti.
  • Reemigrantu ekonomiskais ieguldījums pašvaldībās ir ievērojams, kas pamato nepieciešamību pēc lielākiem atbalsta instrumentiem.

Līdzdalības budžeta iespējas un ierobežojumi

  • Rīgas un Daugavpils pārstāvji pauda, ka pašvaldībās līdzdalības budžeta iniciatīvas darbojas veiksmīgi, iedzīvotāji tās izmanto.
  • Šis instruments primāri fokusējas uz infrastruktūras projektiem, nevis specifiskām integrācijas programmām.
  • Pastāv ierosinājumi izmantot līdzdalības budžetu valodas kursu organizēšanai, bet tas prasa papildu normatīvo regulējumu.

Problemātiskie jautājumi

  • Finansējuma un cilvēkresursu trūkums, nepietiekama institucionālā kapacitāte pašvaldībās.
  • Bažas par jauno finansēšanas modeli izglītībā un tā ietekmi uz reemigrantu atbalstu.
  • Grūtības aktivizēt iedzīvotājus teritorijās bez aktīvām kopienas organizācijām.
  • Konkurence starp pašvaldībām par iedzīvotāju piesaisti – reemigrantu ģimenes bieži neatgriežas dzimtajās vietās.

Rekomendācijas pašvaldībām iedzīvotāju iesaistei

  • Iedzīvotāju iniciatīvu koordinatoru pozīcijas izveide (pat daļēja laika) var būtiski uzlabot saikni starp pašvaldību un iedzīvotājiem.
  • Klātienes darbs ir kritiski svarīgs – koordinatori personīgi iepazīst teritorijas un identificē potenciālos līderus.
  • Pieredzes apmaiņa starp pašvaldībām ir būtiska veiksmīgai integrācijas darba uzlabošanai.
  • Pat ar ierobežotiem resursiem var atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvas, piemēram, nodrošinot telpas kopienas sapulcēm.

PAIL koncepta potenciāls

  • PAIL modelis piedāvā eksperimentālu platformu inovatīvu risinājumu testēšanai pašvaldībā.
  • PAIL funkcionē kā mehānisms, kas veicina sadarbību starp dažādiem pārvaldības līmeņiem un sabiedrības grupām.
  • Balstās uz atvērtās inovācijas principiem, kur pašvaldības, akadēmiskā vide, uzņēmēji un pilsoniskā sabiedrība kopīgi veido risinājumus.
  • Piedāvā elastīgu ietvaru, ko var pielāgot dažādu pašvaldību un reģionu specifikai.

Semināru diskusijas parādīja, ka Latvijas pašvaldībās jau pastāv PAIL pieejai līdzīgas iniciatīvas – iedzīvotāju iesaiste, koordinatori un sadarbība ar augstskolām. PAIL koncepts var palīdzēt šīs aktivitātes sistematizēt un padarīt redzamākas, vienlaikus veicinot pieredzes apmaiņu starp pašvaldībām. Tomēr vislielākās grūtības joprojām ir iesaistīt sabiedrības grupas, kas līdz šim nav bijušas aktīvas, piemēram, cilvēkus no mazāk organizētām teritorijām, jaunas ģimenes vai reemigrantus, kas prasa ilgstošu klātienes darbu un uzticības veidošanu.

Līdzīgi

Atpakaļ