Foto: Boris Thaser, CC BY 2.0

Bērni, kas pārceļas, izjūt atšķirību izglītības sistēmās

Kā bērniem klājas, pārceļoties uz citu valsti vai atgriežoties un uzsākot bērnudārza vai skolas gaitas Latvijā? Šis temats tiek padziļināti pētīts LU FSI pētījumā «Labklājības un sociālās integrācijas izpēte likvīdās migrācijas kontekstā: longitudinālā pieeja». Situācijas ir ļoti atšķirīgas, bet, uzsākot dzīvi jaunā valstī, kā arī atgriežoties Latvijā pēc vairāku gadu prombūtnes, vieglāk klājas tiem, kuri pārceļas, būdami vēl bērni – pirmsskolas un agrākā sākumskolas vecumā.

Bērni, kas pārceļas, izjūt atšķirību izglītības sistēmās

Kā bērniem klājas, pārceļoties uz citu valsti vai atgriežoties un uzsākot bērnudārza vai skolas gaitas Latvijā? Šis temats tiek padziļināti pētīts LU FSI pētījumā «Labklājības un sociālās integrācijas izpēte likvīdās migrācijas kontekstā: longitudinālā pieeja». Situācijas ir ļoti atšķirīgas, bet, uzsākot dzīvi jaunā valstī, kā arī atgriežoties Latvijā pēc vairāku gadu prombūtnes, vieglāk klājas tiem, kuri pārceļas, būdami vēl bērni – pirmsskolas un agrākā sākumskolas vecumā.

Emigrācijā vieglāk integrēties

Bērni, kuri no Latvijas pārceļas uz dzīvi citā valstī, bieži vien samērā viegli iekļaujas jaunajā skolas vidē. Iemesli tam var būt dažādi. Runājot ar ģimenēm, kuras jau ilgstoši dzīvo Vācijā un Lielbritānijā un kurās ir bērni sākumskolas vecumā, vecāki stāsta, ka 3–6 mēnešu laikā bērni bez grūtībām apgūst vietējo valodu un sāk justies kaut cik ērti jaunajā vidē. Iemesls šādai adaptācijai ir pastiprināts uzsvars uz valodas apguvi skolā. Katra valsts izstrādā savu sistēmu, kā īsā laika posmā bērnam apgūt valsts valodas prasmes līdz tādam līmenim, lai viņš spētu sarunāties un sekot līdzi skolas mācību programmai. Vai tas būtu atsevišķā skolā vai klasē, vai bērnam pastiprināti mācoties valodu atsevišķi mītnes zemes valodas mācību stundu laikā un tad atgriežoties pie vienaudžiem — paņēmieni var būt dažādi, bet ir skaidrs, ka ar mērķtiecīgu, pastiprinātu valodas mācīšanu bērni iekļaujas skolas vidē gan sociālā ziņā, gan arī akadēmiski ātrā laikā spēj sekot līdzi mācībām. Ļoti palīdz, piemēram, Lielbritānijas skolās nodarbinātie skolotāju palīgi-asistenti, kuri ir īpaši apmācīti, kā vislabāk palīdzēt bērniem ar dažādām vajadzībām izprast un pildīt mācību uzdevumus.

Pārceļoties vidusskolas vecumā, skolēnam var būt jau emocionāli grūtāk, jo ir bijis jāatstāj Latvijā draugi un jāatrod sava vieta mītnes zemes klasesbiedru vidū. Un, protams, jaunas valodas (arī tad, ja mītnes zemes valoda jau apgūta skolā Latvijā, mācīties to kopā ar pārējiem, kuriem tā ir dzimtā valoda, ir savādāk) mācīšanās un priekšmetu apguve sākumā ne vienmēr ir vienkāršs process.

Klusēšanas periodā valoda tiek «uzsūkta»

Gadās, ka garākā laika posmā bērni, nonākuši citā valstī pirmsskolas iestādē vai skolā, sākotnēji mēdz klusēt, kamēr tiek «uzsūkta» jaunā valoda. Tad, pēc pāris klusēšanas nedēļām vai mēnešiem (atkarīgs no bērna), kad valoda jau nostabilizējusies bērna smadzenēs, viņš jau sāk justies ērti un sazināties ar saviem klasesbiedriem. Nereti gadās, ka bērns pēkšņi sāk runāt jau pilnos teikumos, pārsteidzot skolotājus, klasesbiedrus un pat vecākus.

Valstīs ar ilgāku pieredzi imigrantu uzņemšanā vieglāk adaptēties

Valstīs, kurās pastāv jau ilggadēja pieredze citu tautību bērnu iekļaušanā bērnudārzā un skolā, mācību iestāde ir tā iekārtota, ka bērns ātri vien tiek uzņemts kā savējais, jo skolā, īpaši lielajās pilsētās, mācās daudz imigrantu bērnu. Nereti klasē mācās kāds cits latviešu bērns vai arī kāds klasesbiedrs runā bērnam saprotamā valodā un vismaz pirmajās dienās vai nedēļās var jaunpienācējam palīdzēt. Piemēram, Lielbritānijā imigrantu bērni, nonākot skolā, tiek novērtēti pēc valodas spējām, un, ja tiek secināts, ka bērnam angļu valoda ir iesācēja līmenī, tad viņš, lai arī tiek iekļauts sava vecuma līmeņa klasē, tomēr dažas mācību stundas nedēļā pavada citā klasē, kur kopā ar pārējiem valodas iesācējiem apgūst valodu. Papildus no rīta – pirms skolas dienas sākuma bērniem, kuri mācās valodu iesācēja līmenī, ir noorganizēts «Brokastu klubs», kur viņiem ir iespēja nepiespiestā atmosfērā satikt citus bērnus, kuri arī mācās valodu. Tur viņiem māca vārdus, kas skolā visbiežāk noderēs, lai jau pirmajās nedēļās jaunpienākušajam bērnam būtu zināmi vārdi, ar ko sazināties gan ar citiem skolēniem, gan ar skolotājiem. Tā bērns, lēnām apgūstot pamatus, saprot, ka ar mazumiņu, kas viņam ir jau no paša sākuma, viņš var piedalīties vienkāršās sarunās, ka nav jākautrējas.

Valodas apguve — svarīgs pirmais solis arī vecākiem

Integrācijas atslēga gan bērniem, gan pieaugušajiem ir vispirms apgūt valodu. Pamatskolas vecāko klašu un vidusskolas līmenī skolēnus sākuma posmā mēdz atdalīt un pirmajos mēnešos pastiprināti mācīt viņiem mītnes zemes valodu pirms iekļaušanas parastajās klasēs. Arī vecākiem ir svarīgi intensīvos kursos apgūt valodas pamatus, lai viņi pēc iespējas ātrāk varētu izmantot mītnes zemes valodu kaut vai elementārā līmenī, risinot ģimenes lietas un sadzīviskas problēmas.

Vecākiem grūtāk iejusties nekā bērniem

Bērni, kas vismaz 5 gadus dzīvojuši ārpus Latvijas un ārvalstīs skolu apmeklējuši kopš pirmajiem sākumskolas gadiem, mītnes zemē jūtas jau «kā vietējie», un, runājot par sākumposmu skolā, bieži vien viņiem pirmie mēneši nav īpaši iespiedušies atmiņā kā emocionāli grūti. Kā sarežģītu šo posmu atceras drīzāk vecāki, jo viņiem bijis jāspēj noorientēties jaunajā sistēmā — gan sākot darbu svešā valstī, gan risinot sadzīves jautājumus un iekārtojot jauno dzīvesvietu, atrodot skolu vai bērnudārzu, izprotot mītnes zemes sociālā atbalsta struktūru un bieži vien cīnoties ar šīs zemes birokrātiju, turklāt darot to visu mītnes zemes valodā. Šajā sākumposmā vecākiem jāpiedzīvo augsts stresa līmenis, līdz brīdim, kad viņi sasniedz jau pietiekamu kompetences līmeni mītnes zemes valodā. Bieži vien bērni jau valodu apguvuši jau nedaudz vairāk un var palīdzēt vecākiem saprast mītnes zemes valodā rakstītos dokumentus.

Sadraudzēties ir sarežģīts process

Bieži vien iepazīšanās un sadraudzēšanās ar vietējiem nav viegla. Var gadīties, ka vietējie skolas biedri nevēlas īpaši komunicēt un iepazīties ar jaunpienācēju ģimenēm. Tad nu draudzības saites veidojas ar citām imigrantu ģimenēm, vai arī notiek iepazīšanās un tiek veicināta draudzība ar latviešu ģimenēm, kuras dzīvo apkaimē. No Latvijas aizbraukušās ģimenes bieži atrod dzīvesvietu tur, kur jau ir izveidojusies latviešu kopiena un dzīvo tautieši, kas var palīdzēt ar padomu, iekārtot jauno mājvietu.

Latviešu valoda var pazust jau pāris gadu laikā

Latviešu valodas spējas bērniem, kas jau vairākus gadus dzīvo ārpus valsts, var ļoti atšķirties. Jo agrākā vecumā bērns aizbraucis no Latvijas, jo lielāka arī iespēja, ka valoda zudīs, ja tā konsekventi netiks lietota ģimenē. Dzīvojot ārpus Latvijas, pavadot ikdienu citā valodiskā vidē, ir īpaši jāpiedomā pie tā, kāda valoda tiek lietota ģimenē un kurš no vecākiem būs atbildīgs par konkrētas valodas uzturēšanu, sevišķi, ja viens no vecākiem ir vienas tautības, otrs — citas. Pretējā gadījumā dabiskais process ir tāds, ka mītnes zemes saziņas valoda ļoti ātri sāk dominēt.

Īpaši tas attiecināms uz laiku, kad bērni sāk iet skolā. Viņiem ir daudz vieglāk dalīties savā pieredzē par ikdienas notikumiem skolā un pildīt mājasdarbus, lietojot valodu, kurā viņi jau visu dienu runājuši skolā. Ja vecāki vēlas, lai latviešu valoda tomēr netiktu atstāta novārtā, tad pie bērnu latviešu valodas vārdu krājuma un valodas izkopšanas vecākiem ikdienā ļoti jāpiestrādā.

Saites ar vecvecākiem dod motivāciju uzturēt valodu

Valodas uzturēšanā palīdz saites ar citiem latviešiem vietējā kopienā, bet noteicoša ir arī saiknes uzturēšana ar radiem Latvijā. Ja tiek saglabātas ciešas saites ar vecvecākiem Latvijā (bieža sazināšanās pa skype, telefonu u.tml.) vai arī vecvecāki apciemo bērnus un mazbērnus ārzemēs, tad ir arī lielāka vēlme un vajadzība valodu uzturēt.

Palīdz diasporas latviešu skoliņas

Diasporas latviešu nedēļas nogales skolām ir svarīga loma, jo to regulāra apmeklēšana bērnā ieaudzina domu, ka latviešu valodas izkopšana ģimenei ir svarīga. Caur līdzdalību latviešu skolā bērnā var sākt veidoties latviskā identitāte un patriotisms. Tā kā nodarbības parasti notiek reizi nedēļā vai pat retāk un tām atvēlētais laiks ir vien pāris stundu, nav iespējams apgūt apjomīgu programmu. Skolas galvenā loma ir radīt valodisku un kultūras vidi, ar uzsvaru uz latviešu tradīcijām. Vide var bērnā veidot pozitīvu attieksmi un interesi par latviskumu un līdz ar to, motivāciju mācīties un lietot valodu ikdienā.

Ja tiek apsvērta remigrācija, valodas uzturēšana ir svarīga

Latviešu valodas uzturēšanai ir noteicoša nozīme, kad tiek apsvērta remigrācija. Tāpat kā emigrācijas gadījumā, pārcelties ar bērniem ir vieglāk, ja viņi ir vēl gados jauni. Ja bērniem nekad nav bijušas vai ir kļuvušas vājākas latviešu valodas zināšanas, tad latviešu valodas prasmes var būt viens no noteicošajiem faktoriem, kāpēc vecāki divreiz pārdomās, pirms pieņems lēmumu atgriezties. Bet ir arī ģimenes, kas nolemj atgriezties tieši šī iemesla dēļ — jūtot, ka bērnu latviešu valodas prasmes strauji mazinās, vecāki pieņem lēmumu atgriezties Latvijā, kamēr bērni vēl ir samērā mazi un tik ļoti nepārdzīvotu iekļaušanos jaunajā vidē.

Tālmācība var palīdzēt gatavoties

Ir ģimenes, kurās valodas uzturēšanas dēļ bērniem izvēlas kādu no tālmācības iespējām Latvijā, kurās tiek piedāvāts vai nu pilnībā, vai daļēji apgūt mācību programmu, kas tiek mācīta skolā Latvijā. Šādā veidā bērns jau gūst samērā labu priekšstatu par līmeni, kāds tiks sagaidīts, uzsākot skolas gaitas Latvijā. Protams, šīs mācības ir vēl papildus mācībām vietējā mītnes zemes skolā, un jāieplāno laiks, lai to visu paspētu. Tomēr, to darot un vecākiem sekojot līdzi (vai pašiem mājās mācot bērnam valodu sistemātiski ar mācību grāmatu un burtnīcu palīdzību), jau laikus pirms atgriešanās var piestrādāt pie valodas apguves, lai mazinātu stresu bērnam vēlāk, iekļaujoties skolas vidē Latvijā.

Vidusskolā termini un jēdzieni jāmācās latviski

Vecākiem skolas vecuma bērniem iekļauties skolas vidē Latvijā var būt jau sarežģītāk. Arī tad, ja, atrodoties ārpus Latvijas, valoda ģimenē ir uzturēta, skolas mācību programma bieži vien atšķiras, jaunietim var būt trūkumi zināšanās (ja, ārvalstīs dzīvojot, atsevišķos priekšmetos tēmas ir mācītas citā secībā), tāpat iespējams, ka atsevišķos mācību priekšmetos, kā, piemēram, matemātikā vai dabas zinībās, latviski nav zināmi termini un jēdzieni. Te iespējas ir dažādas. Skolotājs var piedāvāt konsultācijas — pirms vai pēc skolas stundām strādāt individuāli ar jaunpienācēju, bet ne vienmēr šādā īsā laika posmā ir iespējams visu apgūt. Var izstrādāt individuālu mācību plānu, var piesaistīt skolotāja palīgus, ja skolai ir finansējums šādam atbalstam. Ir svarīgi, lai visi priekšmetu skolotāji tiek informēti, ka bērns ir nesen atbraucis, nav gājis skolā Latvijā (vai arī vairākus gadus bijis ārzemēs). Ja skolotāji to nezina, tad viņi var arī neizprast un neiedziļināties iemeslā, kāpēc skolēnam ir grūti tikt līdzi.

Remigrējušiem skolēniem piemērotākas skolas ar mazākām klasēm

Lielajās skolās ir grūtāk veltīt pietiekamu uzmanību katram individuāli. Klases ir lielas un nepietiek laika, lai pienāktu pie katra skolēna un apjautātos, vai varbūt vajadzīga kāda palīdzība. Šī iemesla dēļ remigrējušās ģimenes bieži izvēlas savus bērnus pieteikt mazākās skolās, iespējams, lauku skolās vai, ja līdzekļi atļauj, privātskolās. Tādā veidā ir lielāka iespēja nodrošināt to, ka remigrējušam bērnam tiks pievērsts vairāk uzmanības un pret viņu izturēsies ar lielāku iejūtību.

Vienalga, kurā Latvijas skolā remigrējušais bērns nonācis, visbūtiskākais ir tas, lai bērns vai jaunietis jūt, ka viņš var pie kāda vērsties pēc palīdzības — ka viņam nav jābaidās vai jākaunas. Vai tas būtu klases audzinātājs, priekšmeta skolotājs, psihologs, sociālais pedagogs vai klasesbiedrs — ir jācenšas skolās veidot vidi, kur neviens bērns (arī bērni, kuri visu mūžu mācās skolā Latvijā) nejūtas vientuļš, neizprasts, atstāts viens pats tikt galā ar savām problēmām. Remigrējušais bērns vēl atšķiras ar to, ka viņam no sākuma jāizprot sistēma un, iespējams, jāapgūst valoda. Bet ar pacietību un iejūtību, skolas darbinieku un klasesbiedru palīdzību bērnam vai jaunietim ir iespēja iejusties samērā ātrā laikā. Ja vien ir griba un vēlme skolas — skolēnu, skolotāju, skolas darbinieku vidē. Un to var veicināt iekļaujošāka izglītības sistēma.

Līdzīgi

Atpakaļ