Viens no jautājumiem, kas interesē gan pētniekus, gan valsts pārvaldes pārstāvjus, gan Latvijas iedzīvotājus ir, vai uz ārzemēm aizbraukušie kādreiz atgriezīsies Latvijā? Šo jautājumu pētniece Laura Sūna uzdeva Vācijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem. Sākotnējā analīzē, atkarībā no izceļošanas iemesliem, latviešu migrantus iespējams iedalīt četrās grupās.
Uz jautājumu par repatriācijas iespējām katras grupas pārstāvji reaģē atšķirīgi. Tā mēs varam nodalīt izaicinājuma un jaunu iespēju meklētājus; latviešus, kuri ir vīlušies Latvijas valstī; «īslaicīgos» izceļotājus un «romantisku» iemeslu izceļotājus. Sākotnējo šo grupu raksturojumu veicu apskatot četrus analītiskos aspektus: grupas vispārējs raksturojums, respondentu viedoklis repatriācijas jautājumā, vispārējs repatriācijas iespējas novērtējums, lietoto mediju loma repatriācijas veicināšanā vai kavēšanā.
Tipoloģijas veidošana kvalitatīvajā pētniecībā izgaismo konkrētās grupas kopīgos un tipiskos priekšstatus, vērtību orientācijas, rīcības un identitātes aspektus (Paus Haase 2000: 17; Lamnek 2010: 166). Šeit aprakstītā tipoloģijas izveide balstās uz izceļošanas iemeslu tipiskiem aspektiem. Katrs respondents tika iedalīts vienā grupā.
Izaicinājuma / jaunu iespēju meklētāji
Šo grupu raksturo: Došanās mācīties uz ārzemēm, darba piedāvājums, kā arī vēlme dzīvē kaut ko mainīt. Lielākoties šāda izceļošana ir rūpīgi plānota un ilgi pārdomāta.
Respondentu attieksme pret atgriešanos: Ilgākā perspektīvā minētie respondenti savas Vācijā iegūtās spējas un zināšanas vēlas izmantot Latvijā vai kādā citā valstī. Atgriešanās laiks gan ir nenoteikts. Līdz ar to pagaidām iegūtā pieredze tiek izmantota individuālajā līmenī.
Kā vērtējama atgriešanās iespēja? Vislielākā atgriešanās varbūtība ir cilvēkiem, kuri izceļoja, jo vēlējās izmēģināt kaut ko jaunu profesionālajā un individuālajā jomā: atgriezties veicinātu konkrēts piedāvājums, kas būtu līdzīgs Vācijā iespējamajai pozīcijai. Turklāt atgriešanās iespēja ir vērtējama kā samērā reāla, jo respondentiem ir spēcīgas ilgas pēc Latvijas. Atgriešanos varētu kavēt iesakņošanās līmenis Vācijā.
Mediju patēriņš: aktīva latviešu mediju lietošana un kontaktu uzturēšana ar Latvijā dzīvojošajiem. Svarīgi zināt, kas notiek Latvijā. Tādēļ iekļaušanās pēc iespējamās atgriešanās varētu būt viegla — ir arī sociālais tīkls, uz kuru varētu paļauties.
Latvijas valstī vīlušies latvieši
Šo grupu raksturo: Vilšanās Latvijas valstī, kas parasti ir saistīta ar finansiālām problēmām. Minētās grupas pārstāvji vēlas izmantot peļņas iespējas, ko sniedz Vācija. Viņiem galvenokārt raksturīgs negatīvs priekšstats par Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo situāciju. Šīs grupas pārstāvji nav ilglaicīgi plānojuši doties uz ārzemēm, lielākoties viņi ir izmantojuši nejauši radušos iespēju aizbraukt vai palikt ilgāk. Piemēram, izmantojot iespējas braukt kādam līdz uz Vāciju.
Respondentu attieksme pret atgriešanos: Sagaida, ka Latvijas valstij jānodrošina labvēlīgi apstākļi, lai viņi atgriestos. Netic, ka tas varētu notikt, tāpēc arī neplāno atgriezties. Šie cilvēki ir pieraduši pie ērtās dzīves Vācijā. Viņi norāda, ka atgrieztos, ja Latvijā būtu līdzīgi augsts atalgojums kā Vācijā. Turklāt objektīvi vērtējot, tas ir samērā augsts un visticamāk neiespējams.
Kā vērtējama atgriešanās iespēja? Atgriešanās varbūtība ir relatīvi zema. Tas saistīts ar šo cilvēku augstajām prasībām un gaidām no Latvijas valsts. Iesakņošanās nav galvenais palikšanas iemesls.
Mediju patēriņš: Par Latviju interesējas, bet uztver galvenokārt negatīvo informāciju. Informāciju par Latviju saņem galvenokārt no draugiem un paziņām, mazāk no medijiem.
«Īslaicīgie» izceļotāji
Šo grupu raksturo: Izceļojuši no Latvijas ar mērķi īslaicīgi nopelnīt naudu parādu dzēšanai. Vācijā viņi ir palikuši uz ilgāku laiku, jo rodas jauni īslaicīgi mērķi, kam vajadzīgs finansējums. Sākotnēji šie cilvēki piedzīvoja vilšanos, jo nebija iespējams uzreiz daudz nopelnīt, kā arī iedzīvošanās un «sistēmas» saprašana prasīja daudz pūļu. Stabilie, lai arī salīdzinoši zemie ienākumi veicina to, ka šie cilvēki ir ar mieru paciest dažādās grūtības darba jomā.
Respondentu attieksme pret atgriešanos: Kopumā dzīvo ar domu atgriezties, bet nav konkrēta noteikta termiņa, kad plānotu atgriezties. Tas saistīts ar minētajiem īslaicīgajiem jaunajiem mērķiem.
Kā vērtējama atgriešanās iespēja? Ambivalentas iespējas. Šeit izšķirošo lomu varētu spēlēt ārējie iemesli. Viens respondents, piemēram, Berlīnē ir atradis draudzeni, kas kavē gatavību atgriezties īstermiņā. Pieradums pie «labiem» ienākumiem, kurus, iespējams, Latvijā nevarēs tik stabili iegūt. Vairākumam nav novērojama spēcīga iesakņošanās Vācijā, jo viņu ģimenes locekļi ir no Latvijas un teorētiski būtu iespējama kopīga atgriešanās.
Mediju patēriņš: Interese par Latviju ir vidēja. Jo ilgāk Vācijā, jo mazāka interese. Informāciju par Latviju iegūst arī no sociālajiem kontaktiem Latvijā.
«Romantisku» iemeslu izceļotāji
Šo grupu raksturo: Izceļošanas galvenais iemesls ir romantiskas attiecības ar Vācijā dzīvojošajiem vai arī izceļošana kopā ar ģimenes locekļiem, kuriem Vācijā ir darbs. Respondentu attieksme pret atgriešanos: Latviešu ģimenēm ik pa laikam ir doma par atgriešanos, bet ne tuvākajā laikā, jo viņi vēlas saviem bērniem nodrošināt labākas iespējas nekā tas bija iespējams Latvijā. Šai grupai ir svarīgs kontakts ar Latviju, lai bērni apgūtu latviešu valodu. Konkrētu atgriešanās plānu nav. Arī jauktajās ģimenēs ir novērojama vēlme bērniem mācīt latviešu valodu. Viņi regulāri — vismaz reizi gadā — brauc uz Latviju.
Kā vērtējama atgriešanās iespēja? Jauktajās ģimenēs atgriešanās varbūtība ir relatīvi zema, jo ir spēcīga iesakņošanās. Latviešu ģimenēm iespējamība lielāka, taču ilgtermiņā. Par Latviju samērā pozitīvs viedoklis, kas var veicināt vēlmi atgriezties. Dažiem respondentiem Latvijā ir savs dzīvoklis, kas veicina ilglaicīgu piesaisti Latvijai.
Mediju patēriņš: Interese par Latvijā notiekošo samērā liela — regulāri lasa Latvijas interneta portālus. Lieto diasporas medijus. Regulāra «tīklošanās» ar Latvijā dzīvojošajiem, kā arī ar Vācijā dzīvojošajiem latviešiem.
Sākotnēji varam secināt, ka izceļošanas iemesli, kā arī iesakņošanās līmenis Vācijā ietekmē iespējamo repatriācijas vēlmi un reālo atgriešanās plānošanu. Turklāt ir novērojama diskrepance starp respondentu subjektīvo viedokli un reālo rīcību. Daļa respondentu uzskata, ka viņi jebkurā brīdī varētu atgriezties Latvijā. Iespējams, ka šādi viņi mēģina slāpēt savas ilgas pēc Latvijas un šī doma, ka «Es vēl varu paspēt uz šīvakara Rīgas autobusu» (52-gadīgā respondente no Jelgavas) atvieglo bieži vien grūto dzīvi svešumā.
Reemigrācijas politikai būtu jāņem vērā Latvijas valstspiederīgo migrantu heterogenitāte un jāorientē dažādās aktivitātes uz šīm konkrētajām migrantu grupām. Tālākā analīze rādīs, cik lielā mērā arī kultūras un nacionālās identitātes aspekti sasaucas ar šīm aprakstītajām grupām.