Attēls: nmkef

Fulbright stipendiāte Inta Mieriņa noslēdz pētniecisko darbu Vašingtonas Universitātē

Attēls: nmkef

Fulbright stipendiāte Inta Mieriņa noslēdz pētniecisko darbu Vašingtonas Universitātē

Laikā no 2015. gada 3. septembra līdz 29. decembrim LU Filozofijas un Socioloģijas institūtā realizētā pētnieciskā projekta «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» zinātniskajai vadītājai socioloģei Dr. Intai Mieriņai ar ASV Valsts departamenta Fulbright stipendijas atbalstu bija iespēja turpināt pētniecisko darbu migrācijas jomā Vašingtonas Universitātē (University of Washington) ASV.

Pētnieciskās vizītes laikā Inta Mieriņa izstrādāja pētījumu «Vai emigranti ir mazāk iesaistīti sociālās un politiskās aktivitātēs ārzemēs nekā mājās» (Are emigrants less pro-social in their new communities than they used to be at home). Pētījuma mērķis bija izpētīt kā pārcelšanās uz citu valsti maina emigrantu sociālo un politisko līdzdalību.

Analīzes ietvaros salīdzināti līdzdalības dati, kas iegūti autores vadītā projekta «Latvijas emigrantu kopienas» kā arī projekta «Public Goods through Private Eyes», kas tika realizēts Varšavas universitātē ar autores līdzdalību, ietvaros.

Pētījumā secināts, ka, pārceļoties uz ārzemēm, varbūtība, ka balsstiesīgs Latvijas pilsonis piedalīsies Latvijas parlamenta vēlēšanās, samazinās gandrīz uz pusi (44%), turklāt laikam ejot šī varbūtība arvien samazinās. Emigrēšana nesamazina līdzdalību citās politiskās aktivitātēs tādās kā protesti, demonstrācijas vai petīciju parakstīšana un vēstuļu sūtīšana augstām valsts amatpersonām, tomēr jāatzīmē, ka Latvijas emigranti politiskajā dzīvē kopumā iesaistās nozīmīgi retāk nekā vietējie, turpinot Latvijas politiskās pasivitātes tradīciju arī ārzemēs.

Arī nevalstiskās organizācijās un brīvā laika asociācijās Latvijas emigranti, dzīvojot ārzemēs, ir iesaistīti retāk nekā vietējie. Taču, salīdzinot ar Latvijā palikušajiem, emigrēšana palielina varbūtību, ka cilvēks piederēs kādai organizācijai, par 8 procentpunktiem. Kā liecina pētījums, aktīvāka iesaiste organizācijās nesākas uzreiz pēc emigrēšanas. Tikai pēc pieciem ārzemēs pavadītiem gadiem emigrantu vidējie līdzdalības rādītāji šai ziņā sāk pielīdzināties vietējiem.

Emigrēšana neietekmē ziedojumu veikšanu un iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, turklāt jāatzīmē, ka Latvijas emigrantu līdzdalība brīvprātīgajā darbā dažādās mītnes zemēs ļoti atšķiras: aktīvākie ir Igaunijā, ASV, Austrālijā, Beļģijā, Luksemburgā un Austrijā dzīvojošie, bet mazāk aktīvi — Dienvideiropas valstīs dzīvojošie latvieši un Latvijas valstspiederīgie.

Uz šo sākotnējo rezultātu bāzes tapusi zinātniska publikācija starptautiskam žurnālam. Ar secinājumiem iepazīstināti citu valstu zinātnieki un studenti vairākos semināros Vašingtonas Universitātē kā arī klausītāji Latviešu biedrības namā Sietlā. Pētījuma prezentācija pieejama Interneta vietnē migracija.lv.

Lejupielādēt prezentāciju (PDF)


Lai izskaidrotu, kādi tieši faktori veicina vai kavē veiksmīgu emigrantu iesaisti sociālajā un politiskajā dzīvē, Inta Mieriņa šobrīd turpina pētniecību Jeila Universitātē ASV ar Jura Padega stipendijas atbalstu.

Uz priekšu
Atpakaļ