— Ar ko šis pētījums atšķiras no iepriekšējiem LU FSI un LU DMPC pētījumiem?
— Šis pētījums ir 2014. gadā LU pētnieku veiktās līdz šim apjomīgākās ārvalstīs dzīvojošo aptaujas, kuras ietvaros nointervējām vairāk kā 14000 ārvalstīs dzīvojošos 118 valstīs, turpinājums. Šajā reizē vēlamies lūgt atkārtoti aptaujā piedalīties tos, kas mums atsaucās iepriekšējā pētījumā, kā arī tos, kas izceļojuši vēlāk.
Mūs interesē, kā ir mainījusies mūsu tautiešu dzīve un attieksmes šo piecu gadu laikā, kad esam pieredzējuši dažādas izmaiņas — gan algu kāpumu un valdības maiņu Latvijā, gan diasporas likuma pieņemšanu, gan dažādus satricinājumus pasaulē.
Pētījums ir unikāls ar to, ka tas ir Latvijā pirmais šāda veida atkārtots (longitudināls) pētījums, kad sekosim līdzi emigrantu dzīves ceļam, piemēram, kurš ir atgriezies, kurš palicis, kā ir mainījušies dzīves apstākļi, apmierinātība ar dzīvi, attiecības ar tuviniekiem, saikne ar Latviju.
Longitudināls pētījums ir visvērtīgākais pētījumu veids, jo tas ļauj iegūt vispārliecinošākos datus par dažādu apstākļu ietekmi uz to, kā izveidojas cilvēka dzīves ceļš. Tā ir ļoti liela vērtība ne tikai Latvijas kontekstā, bet liels retums arī Eiropas kontekstā.
— Vai šis pētījums pievērsīsies kādai īpašai mērķa grupai?
— Šis pētījums pretstatā citiem, vērsts ne tikai uz emigrantiem, bet arī uz tiem, kas jau atgriezušies Latvijā. Mūs jo īpaši interesē tā cilvēku grupa, kurus daudzviet dēvē par transnacionāļiem — cilvēki, kuri par savām mājām sauc vairākas valstis, kas patstāvīgi atrodas kustībā starp Latviju un kādu citu zemi, uzturot aktīvu saikni ar vairākām valstīm. Šādu cilvēku, kā rāda mūsu 2014. gada dati, ir gandrīz 17%. Migrācijas procesi vairs nav tādi, kā tas bija savulaik — ka cilvēks pieņem lēmumu aizbraukt, sakravā čemodānus un aizbrauc. Mūsdienās šie procesi ir daudz plūstošāki un dinamiskāki, ļoti bieži ir tā, ka cilvēks dzīvo vienā valstī, viņam ir kāds blakus darbs vai arī ģimene citā valstī. Šī cilvēku grupa arvien pieaug, tāpēc arī mūsu pētījums pastiprināti pievēršas šai grupai.
— Kāds ir pētījuma mērķis?
— Pētījumā centrā ir emigrantu un remigrantu labklājība. Mūsu mērķis ir noskaidrot, kā jūtas mūsu tautieši ārvalstīs, padziļināti analizējot visdažādākās jomas, kas ir aktuālas migrantiem, tostarp psiholoģiskā labklājība, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, iekļaušanās darba tirgū un viņu prasmju un pienesuma novērtēšana ārvalstīs un Latvijā. Tāpat skatīsimies arī uz emigrantu un remigrantu bērnu iekļaušanos skolu sistēmā un citiem jautājumiem, kas ietekmē migrantu labklājību, mēģinot saprast, kāds atbalsts būtu nepieciešams, lai palīdzētu šīs dažādās problēmsituācijas risināt. No zinātniskā viedokļa plānots izzināt, kas ir tie faktori, kas palīdz veiksmīgāk iekārtoties jaunajā mītnes zemē, vai kādēļ daļa izvēlas atgriezties.
No teorijas zinām, ka emigrējot cilvēks uzlabo savu ekonomisko situāciju, karjeras perspektīvas, apgūst jaunas prasmes un zināšanas un dažādos citos veidos uzlabo savu finansiālo un materiālo situāciju. Tajā pašā laikā mēs daudz mazāk zinām, kā emigrācija ietekmē citas dzīves jomas: attiecības ar līdzcilvēkiem, ģimeni, draugiem, kopumā ieļaušanos sabiedrībā, iesaisti sociālajā un politiskajā dzīvē, veselības aprūpes pieejamību, bērnu integrēšanos skolās, dažādas citas lietas, kas ir ne mazāk svarīgas kā materiālie jautājumi. Tas ko mēs vēlētos nosaidrot ir, vai nav tā, ka par šo materiālo labklājības pieaugumu nākas samaksāt citos veidos — vājinās saites ar tuviniekiem un kopējā iesakņotības izjūta, jāsadzīvo ar psiholoģisko spriedzi un stresu svešā sabiedrībā, ar grūtībām darba tirgū, bērnu izglītošanā.
— Kādus jautājumus vēlaties izzināt šī pētījuma ietvaros?
— Skatīsim daudz un dažādas tēmas. Viens no aktuālākajiem jautājumiem — kā mēs varam skatīties uz integrācijas jautājumiem plūstošās, transnacionālās migrācijas kontekstā, ņemot vērā, ka līdz šim integrācijas politika ir bijusi vērsta uz iedzīvotājiem, kuri stabili pārcēlušies uz dzīvi konkrētajā valstī? Ko nozīmē integrācija tai migrantu grupai, kurai nav īsti iesakņojusies vienā valstī, kas varbūt nemaz nevēlas iesakņoties, jo jūtas ļoti labi ar to situāciju, kurā viņi ir. Ko nozīmē būt labi integrētam kādā valstī? Vai ir obligāti iemācīties šīs valsts valodu? Vai ir obligāti izveidot ciešas saites ar vietējo kopienu? Vai Tu vari būt labs šīs valsts iedzīvotājs arī bez šīm iepriekšminētajām lietām?
Literatūrā parasti mēģina uz šiem jautājumiem atbildēt epistemoloģiski, arī filozofiski teorētiskā veidā, taču šajā pētījumā plānojam jautāt, ko par to domā cilvēki paši. Viņi jūtas labi integrējušies jeb iekļāvušies mītnes zemes sabiedrībā? Vai viņi vispār to vēlas? Ja nē, kāpēc? Ja jā — kādā ziņā? Tas palīdzētu labāk saprast jauno realitāti ar kuru sastopas arvien vairāk mobilo Eiropas iedzīvotāju. Jo vai nav tā, ka mēs cenšamies uzspiest kādus nedabiskus integrēšanās modeļus cilvēkiem, kas jūtas citādi?
Mūsu iepriekšējais pētījums skaidri ilustrēja paša migrācijas statusa subjektivitāti — ko vispār nozīmē aizbraukt vai atgriezties? Tādēļ jautāsim arī, kā cilvēki saskata paši sevi — kā emigrantus, kā Latvijas valstspiederīgos ārzemēs, kā trimdas pārstāvjus, kā diasporu?
Daudzi no šiem vārdiem mūsu tautiešiem ārvalstīs ir sveši. Piemēram mēs zinām, ka vārdu diaspora daudzi uz sevi neattiecina, kaut arī tas ir visbiežāk lietotais vārds politikas dokumentos. Savukārt vārdu emigranti ļoti sāpīgi uztver vecās trimdas pārstāvji, kuri sevi absolūti neasociē ar emigrantiem, jo šim vārdam nāk līdzi ļoti slikta konotācija. Nesen aizbraukušie arī sevi par emigrantiem vai migrantiem bieži vien nevēlas uzskatīt, jo mums vispār Latvijā daļai ir aizspriedumi pret vārdu migrants. Tāpēc arī pētījumā noskaidrosim kā tad cilvēki sevi identificē.
Svarīgi, ka projekta komandā ir cilvēki, kuri paši ir dzīvojuši vai dzīvo ārvalstīs; tas palīdz labāk izprast ārvalstīs dzīvojošo skatu punktu.
— Kāpēc cilvēkiem būtu jāpiedalās šajā pētījumā?
— Pēdējo piecu gadu laikā diasporas un remigrācijas politikā notikušas ļoti lielas izmaiņas. Mums ir prieks, ka zinātniskie pētījumi ir devuši ierosmi un informatīvo pamatu dažādām politikas iniciatīvām un snieguši ievēŗojamu ieguldījumu diasporas politikas attīstībā. Tas, ka ārvalstīs dzīvojošie mums uzticējuši savu viedokli, ļāvis iet un argumentēt par nepieciešamajām izmaiņām dažādos jautājumos. Tai skaitā par atbalstu remigrējošajiem bērniem, vai par nodokļu un pabalstu jautājumu sakārtošanu, atbalsta punktu ieviešanu Latvijā.
Mūsu pētījums ir veicinājis arī dažādu privātu un sabiedrisku iniciatīvu attīstīšanos darbiekārtošanās jautājumos. Pētījuma rezutāti plaši izskanēja medijos gan Latvijā, gan ārvalstīs, tie tiek izmantoti mācību darbā ar studentiem un tikuši publicēti arī starptautiskos žurnālos un monogrāfijās, palīdzot labāk izprast aizbraukušo attieksmes, motivāciju un dzīvesstāstus. Ja man jautā — vai ir vērts piedalīties pētījumā, tad šobrīd ar prieku varam norādīt uz konkrētiem rezultātiem, ko mums ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem ir izdevies sasniegt.
Papildus akadēmiskai interesei, šos pētījumus gaida arī politikas veidotāji. Diasporas jomā mūsu pētījumus ņem vērā un ar tiem rēķinās, tie kalpo kā informācijas zināšanu bāze, lai attīstītu pakalpojumus diasporai un remigrantiem. Tas nav vienkārši «pētījums kā daudzi citi». Pētījuma īstenošanā iesaistījušies vadošie Latvijas emigrācijas pētnieki un tas ietver unikālu zināšanu bāzi, kas nodrošinās tā rezultātiem visplašāko skanējumu un ietekmi. Turklāt mūsu pārliecība ir, ka ir svarīgi mums kā pētniekiem strādāt kopā ar diasporu – sadarbojoties ar diasporas organizācijām un grupām, izzinot diasporai un remigrantiem aktuālās probēmas un palīdzot tās aktualizēt un risināt.
Būtiski, ka mūsu šī gada pētījums palīdzēs arī apzināt, cik tieši Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārvalstīs un cik ir atgriezušies Latvijā. Šobrīd sastopami ļoti dažādi aprēķini un aplēses, bet precīzu datu nav. Taču tas ir visa pamats! Jo īpaši trūkst datu par «vecās diasporas» jeb trimdas latviešiem, tādēļ šoreiz ļoti ceram, ka mūsu aptaujā piedalīsies arī daudz šīs grupas pārstāvju, kas dotu iespēju mūsu kolēģim prof.Hazanam veikt pēc iespējas precīzāku izvērtējumu.
Aicinām sekot līdzi projekta aktivitātēm
- vietnē Migracija ⇄ LV,
- Facebook profilā ,
- Twitter profilā .
Ja vēlaties kļūt par projekta informatīvo atbalstītāju, lūdzu, rakstiet uz e-pastu laura.buzinska@lu.lv.
Informāciju sagatavoja Laura Bužinska.