Globalizācijas laikmetā migrācija ir kļuvusi par ierastu parādību, un Latvijas iedzīvotājiem to jo vienkāršāku padarījusi iestāšanās Eiropas Savienībā.
Politiķi nereti koncentrējas uz to, ko emigrācija nozīmē valstij zaudēta cilvēkkapitāla, demogrāfisko izaicinājumu un potenciāla darbaspēka trūkuma kontekstā. Nereti blogos un Interneta komentāros sastopami pārmetumi aizbraucējiem par Latvijas atstāšanu grūtā brīdī vai «vieglākā ceļa meklēšanu».
Tomēr izpratnes par to, ko pārcelšanās uz citu valsti nozīmē pašiem aizbraucējiem joprojām trūkst.
Kādi faktori pamudina aizbraukt, cik viegli vai grūti cilvēkiem no Latvijas ir iekļauties mītnes zemes sabiedrībā un atrast darbu, vai un kā tiek saglabāta saikne ar Latviju, kā mainās identitāte un piederības sajūta Latvijai un mītnes zemei… — šie ir tikai daži jautājumi, kas prasa atbildes.
Ņemot vērā, ka arvien vairāk aizbrauc ģimenes ar bērniem, būtiski noskaidrot arī, kā tiek saglabāta kultūra un valoda ģimenē — tas vai nu apgrūtinās vai padarīs vieglāku atgriešanos Latvijā, ja ģimene to vēlēsies.