Projects on Migrācija ⇄ LV

Migrantu uzņemšana nenoteiktības apstākļos: pārvaldība un vietējā līmeņa iekļaušana

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Tue, 02 Jan 2024 00:00:00 +0000

Saturs

Projekta mērķi

Migrācijas un integrācijas pētījumos un literatūras avotos ir plaši izplatīta pārliecība, ka integrācija ir abpusējs migrantu un uzņemošās sabiedrības adaptācijas process, uzskatot, ka gan migranti, gan uzņemošā puse ir vienlīdz atbildīgi par integrācijas rezultātiem. Tomēr praksē uzmanība lielākoties pievērsta pašu migrantu atbildībai un pienākumiem, nenovērtējot uzņemošās valsts kontekstu, iedzīvotāju attieksmes un dažādu integrācijas aģentu lomu. Lai migrantu sociālā iekļaušana patiešām būtu veiksmīga, ir svarīgi, kā integrāciju ikdienas praksē izprot, interpretē un īsteno politikas īstenotāji, un kā sabiedrība un dažādi vietējie aktori pielāgojas un uzņem migrantus savā kopienā. Ļoti svarīga ir arī koordinācija starp dažādiem atbalsta sniegšanā bēgļiem iesaistītajiem dalībniekiem, kas Latvijas gadījumā ne vienmēr bijusi veiksmīga.

Viens no šī vērienīgā projekta galvenajiem mērķiem ir nodrošināt vispusīgu un ticamu integrācijas konteksta Latvijā novērtējumu dažādās jomās. Atsevišķi un sinerģijā analizēsim migrantu iekļaušanu valsts līmeņa politikā, pašvaldībās, darba vidē, izglītības iestādēs, vietējā sabiedrībā un,saņemot nepieciešamos pakalpojumus. Projekta mērķis ir sniegt arī līdz šim trūkstošo informāciju par jauniebraukušo ukraiņu un citu trešo valstu migrantu vajadzībām, plāniem, ikdienas pieredzi un vispārējo sociālo iekļaušanos un labklājību Latvijā no viņu pašu perspektīvas, kā arī izgaismot iespējamās imigrācijas un integrācijas pārvaldības stratēģijas nestabilitātes un nedrošības apstākļos.

Pētījuma rezultātā tiks izstrādātas starptautiskas publikācijas, organizēti semināri un diskusiju forums, kā arī izstrādātas rekomendācijas politikas veidotājiem.

Pētnieciskās metodes

Pētījumā tiks izmantotas gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās pētījuma metodes: Latvijas uzņēmēju un pašvaldību aptauja, padziļinātās intervijas ar migrantiem, politikas veidotājiem, pašvaldību pārstāvjiem, NVO, darba devējiem, skolotājiem un vecākiem, kā arī novērojumi un vizuālās metodes. Pētījumā piedāvātā izpētes metodoloģija, kas ir balstīta uz konkrētu pašvaldību gadījumu analīzi, ļaus izprast dažādo integrācijas aģentu nozīmi integrācijas procesu veicināšanā, kā arī izgaimos pašu migrantu ikdienas pieredzes, skatījumu un vajadzības.

Komanda

Projekta vadītāja: Inta Mieriņa

Vadošie pētnieki:

Pētnieki:

Daina Grosa
Oksana Žabko
Hanna Paļija
Sabīne Ozola
Aleksandrs Aleksandrovs

Doktoranti:

Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome, grants Nr. LZP-2023/1-0227.

Pētniecības aktualitātes medijos

«How displaced Ukrainians turn their desires for action into civic engagement in Latvia» – Oksanas Žabko raksts

«Oleksijs Zaričanskis: Ukraiņi pēta ukraiņus Latvijā» – Hanna Paļija intervijā LSM.lv (2025.05.03).

«Latviešu valodas prasmes un apguve diasporā» – Daina Grosa un Inta Mieriņa piedalās Latvijas Radio raidījumā «Globālais latvietis» (2025.05.19).

«Lettlands Sicherheit – Regierung sieht russischsprachige Minderheit als Risiko» – Inta Mieriņa sniedz komentāru ARD1 radio (2025.03.27).

«Doktorantūra tuvplānā. LU Sociālo zinātņu doktora studiju programma» — Inta Mieriņa un Zane Meļķe piedalās Radio NABA raidījumā «Zinātnes vārdā» (2024.08.15).

«Latvia’s welcoming strategy for ukrainians fleeing war» — Oksanas Žabko raksts pētnieku tīkla Hromada vietnē (2024).

«The War in Ukraine and Latvia’s Russian-speaking Community» – Intas Mieriņas raksts Centre for East European and International Studies (ZOiS) vietnē (2024.06.26).

«Vislielākās bailes no migrantiem ir vietās, kur šo migrantu nav» – Intas Mieriņas saruna ar Māri Zanderu, publicēta portālā Delfi (2024.05.28).

«Migrācija Eiropā: kā atrast trauslo līdzsvaru starp drošību un solidaritāti?» – Inta Mieriņa sniedz komentāru Latvijas Radio (2024.05.08).

«Po vstupu do EU následovala v Lotyšsku vlna emigrace. V sousedních zemích hledají lepší život» – Inta Mieriņa sniedz komentāru Čehijas Radio ziņu portālam iROZHLAS (2024.04.20).

«Ukrainas bēgļu bērniem no 1. septembra rosina obligāti mācīties Latvijas skolās» — Daina Grosa sniedz komentāru LTV (2024.02.24).

«Kultūršoks. Ukraiņu bērni» — Daina Grosa sniedz komentāru LTV (2024.02.23).

«Ukraiņu uzņēmējas Latvijā: atvērt savu biznesu ir grūti, bet ne neiespējami» — Inta Mieriņa sniedz komentāru Latvijas Radio (2024.02.23).

Labklājība un integrācija migrācijas kontekstā

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Sat, 01 Sep 2018 00:00:00 +0000

⭐ Šo projektu uzsākām 2018. gada septembrī un turpināsim darbu pie tā līdz 2021. gada augustam.

Saturs

Kāpēc šis projekts

Austrumu-Rietumu migrācija ES robežās bieži tiek raksturota, izmantojot likvīdās migrācijas jēdzienu (no angļu liquid — plūstoša) — jaunās migrācijas formu, kurai piemīt lielāka daudzveidība un elastība nekā vecajai migrācijai.

Galvenais pētnieciskais jautājums, kuru izvirza šis projekts — cik lielā mērā jau pārbaudīti un nostabilizējušies integrācijas jēdzieni ir attiecināmi uz aizvien pieaugošo «neiesakņojušos» imigrantu grupu, kāda ir Austrumeiropas mobilie pilsoņi?

Mērķi

Musu darba centrā ir vēlme paplašināt tādus tradicionālos integrācijas mērījumus, kā panākumi darba tirgū, ienākumi u.c. Projekts pavisam jaunā gaismā atklāj integrācijas procesu un tās rezultātus, apvienojot migrācijas un subjektīvās labklājības izpēti caur pašu migrantu pieredzi dažādās dzīves jomās: ekonomiskā, veselības, psiholoģiskās un sociālās labklājības.

Longitudinālā pētījuma dizaina izmantošana līdz šim apjomīgākajā no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju web aptaujā, ļaus analizēt individuālas izmaiņas (e)migrantu dzīves ceļā, sniedzot drošticamus pierādījumus un datus migrācijas ietekmes uz labklājību, apmierinātību, laimīgumu, garīgo veselību. Šī analīze un novērtējumi tiks veikti mūsdienu likvīdās migrācijas kontekstā.

Padziļinātu izpratni par migrantu stāvokli nodrošinās kvantitatīvo datu, kvalitatīvo interviju un administratīvo datu triangulācija.

Projekta gaitā dalīsimies ar tā aktualitātēm šajā vietnē, kā arī LU un FSI mājaslapās.

Komanda

Projekta vadītāja: Inta Mieriņa

Vadošie pētnieki:

Mihails Hazans
Ieva Reine

Pētnieki:

Ilze Koroļeva
Māris Goldmanis
Aleksandrs Aleksandrovs
Andris Saulītis
Daina Grosa
Laura Bužinska

Darba tematiskie virzieni

Integrācijas nozīme plūstošās (likvīdās) migrācijas kontekstā (WP3)

Dažādu valstu izstrādātā integrācijas politika un pasākumi tipiski ir pielāgoti iebraucējiem, kas pastāvīgi dzīvo kādā noteiktā vietā. Vienlaikus migrācijas modeļi mūsdienās kļūst arvien mobilāki un nepastāvīgāki.

Jautājums, uz kuru meklēsim atbildi ir: cik lielā mērā integrācijas jēdziens un izpratne par integrāciju atbilst arvien vairāk neiesakņotai migrantu grupai kā Latvijas un citu Centrāl-un Austrumeiropas valstu plūstošie (likvīdie) migranti? Vai pakāpeniska iesakņošanās mītnes zemē vispār ir nepieciešams integrācijas nosacījums? Vai mēs varam runāt par vienlaicīgu integrāciju vairākās vietās un kopienās? Ko nozīmē veiksmīgi vai neveiksmīgi iekļauties mītnes zemes sabiedrībā un kam tas ir svarīgi?

Ir nepieciešamas jaunas teorijas, kas labāk izskaidrotu jaunos mobilitātes modeļus un relatīvāka, atvērtāka, visaptverošāka, transformatīva integrācijas interpretācija — citiem vārdiem sakot, mobilāka domāšana. Lai veidotu saskanīgas attiecības starp migrantiem un mītnes zemes iedzīvotājiem ārpus jau novalkātā asimilācijas un multikulturālisma naratīva, integrācijas politikai un pieejai ir jākļūst dinamiskākai un jāprioritizē atvērtība un eksperimentēšana, rēķinoties ar migrantu, ne tikai uzņemošās valsts, vēlmēm un dzīvesstila izvēlēm.

Balstoties uz interpretatīvo pieeju, mūsu pētījums veicinās izpratni par integrācijas konceptu, ņemot vērā Centrāl- un Austrumeiropas migrantiem raksturīgos jaunos mobilitātes veidus. Tiks izstrādāts jauns subjektīvo dinamiskās integrācijas pasākumu un indikatoru saraksts, kas balstīts uz pašu migrantu individuālām vēlmēm, identitātēm un piesaisti, kas neprasa pastāvīgu fizisku klātbūtni un kas, attiecīgi, labāk atbilstu pašu migrantu subjektīvajai interpretācijai un izjūtām. Tiks veiktas padziļinātās intervijas ar plūstošajiem migrantiem no dažādām valstīm ar atšķirīgu social-demogrāfisko izcelsmi. Papildus, kvantitatīvo datu analīze ļaus salīdzināt plūstošo migrantu vēlmes un situāciju ar citām migrantu grupām — tiem raksturīgos mobilitātes veidus, viņu sociālos tīklus, subjektīvo labklājības izjūtu, valodu prasmes, līdzdalību vietējā kopienā utt., gūstot labāku izpratni par šīs grupas situāciju un dzīvesstilu.

Neiesakņoto migrantu labklājības dinamika dažādās dzīves jomās (WP4)

Nākamais būtisks jautājums, kam pievēršas mūsu pētījums, ir — kā migrācija ietekmē migrantu — jo īpaši t.sk. «neiesakņoto», transnacionālo migrantu — laimi un labklājību?

Lielākā daļa pētījumu par Austrumeiropas valstu emigrantiem galvenokārt ir pētījuši to strukturālo integrāciju jaunās mītnes zemes darba tirgū, secinot, ka Austrumeiropas migranti nodarbinātības ziņā nereti sasniedz pat labākus rezultātus nekā vietējie. Vienlaikus daudz mazāk ir zināms par migrācijas ietekmi uz indivīdu vispārējo subjektīvo labklājību. Pamatojoties uz psiholoģiskām un socioloģiskām teorijām, pētījums nodrošinās jaunu daudzpusīgu skatījumu uz migrācijas ietekmi uz migrantu labklājību, apmierinātību ar dzīvi un integrāciju sabiedrībā kopumā.

Šajā projekta sadaļā plānojam:

sniegt visprecīzāko migrācijas ietekmes uz migrantu sociālo un psiholoģisko labklājību novērtējumu;
atklāt galvenos faktorus, kas īstermiņā un ilgtermiņā ietekmē migrantu subjektīvo labklājību.

Tiks izmantoti emigrantu garengriezuma (longitudināla) pētījuma empīriskie dati. Analīzē tiks identificētas grupas, kam iekļaušanās mītnes zemes sabiedrībā padodas vieglāk un tās, kuras dažādās jomās saskaras ar grūtībām.

Viena no hipotēzēm ir: lai gan pēc emigrācijas objektīvie labklājības rādītāji, piemēram, ienākumi vai situācija darba tirgū, uzlabojas, tos pavada zemāks subjektīvās labklājības novērtējums. Lai gūtu labāku ieskatu mūsu tautiešu situācijā ārpus Latvijas, viņu darba tirgus un citi rādītāji tiks salīdzināti ar vietējiem iedzīvotājiem mītnes zemē kā arī ar palicējiem Latvijā. Papildus daudzlīmeņu regresijas analīzei tiks izmantotas īpašas semi-eksperimentālas analīzes metodes. Kā kontekstuālo datu avots tiks izmantoti sekundārie un administratīvie dati (apsekojumi, politikas dokumenti utt.).

Migrantu bērnu labklājība: objektīvie un subjektīvie rādītāji (WP5)

Pētījuma ietvaros tiks apskatīti faktori, kas iespaido emigrantu bērnu subjektīvo labsajūtu — gan to bērnu, kas ir emigrējuši no savas dzimtenes uz jaunu mītnes valsti, kā arī to bērnu, kuri remigrējuši uz dzimteni pēc dzīves ārpus valsts. Otrā viļņa pētījumu papildinās padziļinātas intervijas ar vecākiem, bērniem un viņu skolotājiem. Tēmās būs iekļauti faktori, kā bērnu piederības sajūta (gan jaunai mītnes valstij, gan izcelsmes valstij), viņu ģimenes izjūta, pašcieņa, identitāte, stratēģijas, kā iejusties un integrēties jaunajā skolas sistēmā (gan akadēmiski, gan sociāli), nākotnes plāni un ieceres, viņu emocionālā un fiziskā labsajūta (cik bieži viņi slimo, garastāvokļa maiņas, attālināšanās no citiem, citas rakstura īpašības, kas varētu rasties), elastība (spēja pieņemt maiņas). Šīs tēmas tiks apspriestas ar vecākiem, bērniem un skolotājiem dažādos migrācijas posmos — pirms (re)migrācijas, drīz pēc migrācijas un gadu pēc migrācijas, lai gūtu ieskatu izmaiņās ģimeņu dzīvē un dzīves uzskatos (ja tādi būtu).

Tiks pārbaudīts pieņēmums, ka iejušanās posmā emigrantu dzīvē, pat transnacionāļiem, kuri, iespējams, dzīvos vairākās valstīs, katrs posms migrācijas procesā radīs lielas dzīvas maiņas un iespaidos bērnu labsajūtu, iespējams, tikai īslaicīgi. Galvenais pētījuma jautājums ir: skatoties no gan subjektīva, gan objektīva skatpunkta, kas ir galvenie aspekti, kas iespaido emigrantu bērnu laimes sajūtu un labsajūtu? Mūsu pieņēmumu — ka skolas vecuma bērniem, kuri vairākkārt ir mainījuši dzīves vietu, būtu vajadzīgs ilgtermiņa atbalsts, kas ir pielāgots indivīda vajadzībām un, ka atbalsta pasākumiem jābūt pieejamiem ne tikai bērniem, bet arī vecākiem.

Sociālās apdrošināšanas sistēmu loma Eiropas migrantu veselības un psiholoģiskās labklājības nodrošināšanā (WP6)

Šīs pētījuma daļas ietvaros tiks pētīta atgriešanās un pārrobežu migrācijas un sociālās integrācijas savstarpējā saistība ar veselības faktoriem.

Paredzams, ka šī sadaļa sniegs zināšanas par uzvedību, veselību un psiholoģisko labklājību saistībā ar sociālās apdrošināšanas izmantošanu veselības aprūpes sistēmu kontekstā. Projekta sākotnējais posms būs pamatīgs pētījums par ES direktīvām un to, kā tiesību akti nodrošina tiesības un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus dažādām migrantu grupām. Datu analīzes metode sastāv no eksploratīvām, kvantitatīvām daudzvariantu regresijas metodēm, kā arī kvalitatīviem pētījumiem. Notiks arī citu datu vākšana, tostarp pētījumi par ar veselību saistītiem aspektiem. Triangulācijas metodē plānots iekļaut padziļinātas intervijas un fokusa grupu diskusijas ar remigrantiem un transnacināliem migrantiem Latvijā un citās Eiropas valstīs, kā arī administratīvos datus.

Izmantojot objektīvus mērījumus un individuālu pieredzi, analizēs uztverto sociālās apdrošināšanas atbalstu (kā tas attiecas uz veselību) un tā ietekmi uz migrantu veselību un labklājību. Tiks veidota tieša saikne starp labklājību un veselības noteicošajiem faktoriem, tostarp arī no dzimumu perspektīvas. Pētījuma daļas mērķis ir izstrādāt jaunas metodoloģijas veselības aprūpes politikā un sabiedrības veselības pētniecībā saistībā ar starptautisko migrāciju.

Migranti kā pārmaiņu aģenti: unikālas prasmes, starptautiskā pieredze un situācija darba tirgū (WP7)

Mērķis ir izpētīt migrantu kā pārmaiņu izraisītāju lomu, koncentrējoties uz unikālām, retām vai papildinošām prasmēm, ko migranti ieguvuši, izmantojot starptautisku pieredzi.

Otrkārt, noskaidrot, cik lielā mērā šādas prasmes stiprina migrantu stāvokli darba tirgū un palielina viņu ienākumus, apmierinātību ar darbu un apmierinātību ar dzīvi. Tādējādi kvalifikācijas būs galvenais pētījuma elements, kas sasaista darba tirgus un labklājības ietekmi.

Nodaļa sniegs sistemātiskus pierādījumus par to unikālo vai papildinošo prasmju apjomu un dažādību, ko Latvijas emigranti ir atveduši uz uzņemošajām valstīm, vai ari remigranti atved Latvijā, nošķirot likvīdos un nostabilizējušos migrantus no vienas puses, un vispārējās (soft) un konkrētas (hard) prasmes no otras puses.

Pētījuma jautājumi, uz kuriem šajā sadaļā tiks meklēta atbilde, ir šādi:

Kāda nozīme ir migrantu starptautiskās pieredzes dažādajiem aspektiem (ilgums, uzņēmējvalsts, nodarbošanās utt.), apgūstot unikālas vai papildinošas prasmes?
Kā migrantu unikālās prasmes un pieredze liek viņiem darboties darba tirgū kā pārmaiņu ierosinātājiem?
Kā šīs prasmes ietekmē migrantu ienākumus, apmierinātību ar darbu un apmierinātību ar dzīvi?

Par metodoloģiju

Esam sagatavojuši īsu mūsu izmantotās metodoloģijas aprakstu, lai palīdzētu interesentiem no akadēmiskās vides, kā arī jabkuram citam, gūt labāku priekšstatus par mūsu pieeju. Apraksts ir pieejams šīs vietnes publikāciju sadaļā.

Par mums raksta

Migrācijas pētījumu rezultāti allaž izraisa plašas diskusijas sabiedriskā telpā. Projekta pētnieki velta īpašu uzmanību sarunai ar Latvijas un starptautisku sabiedrību, izmantojot medijus. Šeit apkopojam zinātnieku intervijas un citus populārzinātniskus materiālus.

Inta Mieriņa piedalās London School of Economics organizētajā diskusijā par migrāciju Austrumeiropā (angļu valodā; 2020-07-27)
Prof. Mihaila Hazana intrevija ziņu portālam Delfi: «'Kaut kas vilina atpakaļ.' Kāpēc Latvijas emigranti atgriežas, vai viņi gatavi palikt?» (latviešu valodā; 2020-07-22)
Dainas Grosas intervija ziņu portālam Delfi: «Patrioti vai kosmopolīti: kas notiek ar latviešu emigrantu un reemigrantu bērniem» (latviešu valodā; 2020-07-17)
Prof. Mihaila Hazana intervija portālā Migrācija⇄LV sadarbībā ar portālu Delfi (krievu valodā; 2020-06-17)
Prof. Mihaila Hazana intervija ziņu portālam Delfi: «'Что-то тянет в Латвию.' Почему латвийские эмигранты возвращаются на родину и готовы ли они здесь остаться?» (krievu valodā; 2020-06-15)
Prof. Mihaila Hazana intervija ziņu portālam Delfi (latviešu valodā; 2020-06-15)
Plašā intervijā lielākajam Latvijas ziņu portālam Delfi pofesors Mihails Hazans iepazīstina ar kvantitatīvās aptaujas pirmajiem rezultātiem (krievu valodā; 2020-06-10)
Pētnieku blogā Māriņš Kaprāns analizē mājokļa jautājumu Apvienotajā Karalistē dzīvojošu Latvijas emigrantu dzīvē. Analīzē izmantoti projekta dati. (2020-06-10)
LZP Sociālo zinātņu nozares seminārā projekta vadītāja Inta Mieriņa iepazīstina ar darba progresu un izaicinājumiem. Semināra video ieraksts pieejams LZP Youtube kanālā. (2020-05-19)
Vairāki projekta pētnieki piedalās 78. Latvijas universitātes zinātniskajā konferencē. Sekcijas referātu kopsavilkumi ir pieejami LU repozitorijā. (2020-02-21)
Prof. Mihails Hazans intervijā portālam Delfi ievada plašas Latvijas iedzīvotāju aptaujas sākumu. Vairāk: portālā Delfi un Migracija⇄LV. (2019-09-24)
Neformālā gaisotnē LU Botāniskajā dārzā notiek diskusija «Latvijas emigrantu kopienas jaunajā simtgadē». Vairāk: Migracija⇄LV

Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome, grants Nr. LZP-2018/1-0042.

Atgriešanās Latvijā

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Tue, 20 Dec 2016 00:00:00 +0000

✅ Projekts tika īstenots 2016. gadā.

Pētījuma centrālais mērķis bija apzināt, kas un kādēļ atgriežas, ar kādām grūtībām jāsaskaras iekaujoties Latvijas darba tirgū un sabiedrībā, un kāda palīdzība viņiem būtu nepieciešama. Izpētes aktualitāte bija saistīta arī ar Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna 2013.–2016. gadam noslēgumu.

Tālāk sniegts īss pārskats par pētījuma atziņām.

Atgriešanās iemesli

Veiktā aptauja apliecina, ka Latvijā atgriezties mudina pamatā subjektīvi, ne-ekonomiski faktori. Tas apstiprina arī iepriekšējā emigrantu pētījumā iegūtos secinājumus.

Kā galvenos atgriešanās dzinējspēkus var izdalīt: ilgas pēc Latvijas, ģimeni, draugus, mīlestību un citus personīgos apstākļus. Ar darbu vai biznesu Latvijā saistītus iemeslus minēja tikai katrs astotais remigrants, bet starp remigrantiem ar ārzemēs iegūto izglītību — katrs ceturtais.

Daudziem svarīgs iemesls atriezties bija vēlme audzināt bērnus Latvijā, bet vēl citus atgriezties pamudināja neapmierinātība ar dažiem mītnes zemes dzīves aspektiem.

Kopumā rezultāti akcentē to, ka par remigrāciju jādomā nevis individuālā, bet ģimenes kontekstā.

Migrācijas mainīgums

Remigrantu pieredzes un noskaņojuma analīze atnesa dažas sliktas un dažas labas ziņas.

Neseno (2013.–2016. g.) remigrantu vidū tikai 44% uzskata ka atgriezās uz pastāvīgu dzīvi, bet gandrīz tikpat daudz nevarēja pateikt; 14% atgriezās uz laiku. Remigranti ar bagātāku (zemju skaita ziņā) ārzemju pieredzi ir mazāk tendēti ilgtermiņā saistīt savu dzīvi ar Latviju. šis rezultāts sasaucas ar literatūrā minēto par mūsdienu migrācijas mainīgo raksturu, kur to sauc par plūstošo migrāciju (liquid migration).

Adaptācija Latvijā

Nedaudz vairāk nekā pusei neseno remigrantu bija viegli vai drīzāk viegli adaptēties dzīvei Latvijā; starp tiem, kuri atgriezās 2005.-2012.g. šī proporcija sasniedz 60%. Atšķirības starp latviešiem un cittautiešiem adaptācijas grūtību ziņā nav nozīmīgas, tomēr remigranti, kuri nepārvalda latviešu valodu brīvi, ar grūtībām saskārās nedaudz biežāk nekā pārējie.

Respondentu atbildes liecina, ka lielākās grūtības, atgriežoties Latvijā, saistītas ar nodarbinātību. Visbiežāk minētas grūtības atrast darbu sev vai dzīvesbiedram (ar kādu no tām saskārās 46% respondentu). Tas liecina, ka Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna virzieni ‘darba tirgus informācijas pieejamība’ un ‘valsts pārvaldes/pašvaldību institūciju un valsts uzņēmumu rīcība/prasības, atlasot darbiniekus’ joprojām ir aktuāli.

Kā nākamās minētas grūtības pierast pie atšķirīgas darba kultūras un neskaidrības par nodokļiem — katru minēja viens no trim remigrantiem. Tas liecina, ka darba tirgus pievilcības remigrantiem kontekstā svarīgi domāt ne vien par algu līmeni, bet arī par citiem saistītajiem jautājumiem — darba vidi un kultūru, nodokļiem un sociālajām garantijām.

Katrs ceturtais sastapās ar grūtībām iekļauties sabiedrībā ar citu mentalitāti un tik pat daudziem traucēja neskaidrības par veselības aprūpes sistēmu. Veselības aprūpes jautājums politikas dokumentos līdz šim remigrācijas sakarā nav ticis aktualizēts. Kādu no ar bērnu izglītošanos saistītām grūtībām minēja 30% no tiem, kuri dzīvo ar savu (vai sava dzīvesbiedra) nepilngadīgu bērnu.

Sagaidāmie atbalsta veidi

Atbildot uz jautājumu kādi atbalsta pasākumi palīdzētu emigrantiem atgriezties Latvijā, katrs trešais minēja informāciju par nodarbinātības iespējām un gandrīz tikpat daudz — atbalsta programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai. Dzīvojot ārzemēs, nereti gūtas jaunas idejas un ierosmes biznesam, pilnveidotas profesionālās un valodu prasmes, un izveidojušies sadarbības tīkli ārvalstīs. Tas ir būtisks ekonomiskais potenciāls, kura pielietojumu vēlams atbalstīt.

Vairāk nekā 20% respondentu minēja, ka atgriezties palīdzētu pašvaldības atbalsts dzīvojamās telpas meklēšanā un/vai nodrošināšanā, informācija par ārvalstu un Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas pakalpojumu salāgošanu un konkrēta atbalsta persona lai risinātu ar atgriešanos Latvijā saistītus jautājumus.

Tas, ka nacionāla līmeņa ‘vienas pieturas aģentūra’ minēta retāk nekā ‘atbalsta persona’, iespējams liecina, ka remigranti līdz galam neizprot ‘vienas pieturas aģentūras’ jēdzienu vai nav skaidrs tās darbības princips.

Nodarbinātība

Remigrantu integrēšana Latvijas darba tirgū kopumā notiek veiksmīgi. Ja neņem vērā tos, kuri atgriezās 2016. gadā, t.i., pavisam nesen, nedaudz vairāk nekā puse atrod darbu Latvijā jau atrodoties ārzemēs vai arī tūlīt pēc atgriešanās (3 mēnešu laikā). Citiem iekļaušanās Latvijas darba tirgū prasa ilgāku laiku. Aptuveni trīs ceturtdaļas remigrantu integrējas Latvijas darba tirgū gada laikā, bet pēc 2 gadiem šī proporcija sasniedz 90% un pēc 4 gadiem — 95%. Sieviešu-remigrantu integrācija darba tirgū aizņem ilgāku laiku nekā vīriešu gadījumā, un tas sasaucas ar iepriekšējos pētījumos konstatēto, ka migrācijas pieredze atstāj pozitīvāku ietekmi tieši uz vīriešu karjeru un atalgojumu.

Remigranti ne vien biežāk ir nodarbināti, ekonomiski aktīvi vai pašnodarbināti, bet saņem (gan vīrieši, gan sievietes) arī augstāku atalgojumu nekā vidēji Latvijas iedzīvotāji.

Pasaules pieredze

Aptauja atklāj, ka remigranti atgriežas Latvijā ar vērtīgu ārzemēs gūtu cilvēkkapitālu: izglītību, specifisku darba pieredzi un/vai vispārējo kompetenci.

Katram piektajam remigrantam ir ārzemēs iegūta izglītība (t.sk. katram astotajam — augstākā). Gandrīz 40% pēdējā darbavietā pirms atgriešanās strādāja kvalifikācijai atbilstošā vai augstākas kvalifikācijas profesijā, bet pēc atgriešanās Latvijā šī proporcija sasniedz 54%. Tas liecina, ka, atgriežoties Latvijā, paveras plašākas iespējas strādāt savā specialitātē.

Divas trešdaļas ārvalstu augstskolu beidzēju un puse no tiem remigrantiem, kas ārzemēs strādāja kvalifikācijai atbilstošā profesijā, ļoti lielā vai lielā mērā pielieto darbā ārzemēs iegūtās zināšanas; pārējo remigrantu vidū šī proporcija ir daudz mazāka bet arī vērā ņemamā (25%). Tādējādi tiek nodrošināta zināšanu pārnese, stiprināts eksporta un inovāciju potenciāls Latvijas uzņēmumos un iestādēs.

Projekta realizēšanā Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbojās ar Diasporas un migrācijas pētījumu centru un Biznesa, vadības un ekonomikas faukltāti ar Ārlietu minitsrijas finansiālu atbalstu.

Eiropā dzīvojošo latviešu pilsoniskā aktivitāte

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Wed, 01 Jun 2016 00:00:00 +0000

✅ Projekts tika īstenots 2016. gadā.

Aptaujas veikšana un ziņojuma izstrāde par tās rezultātiem ir daļa no projekta «No Eiropas Latviešu kultūras svētku Dziesmu un deju lielkoncerta 2015. gadā uz Eiropas Latviešu kongresu 2017. gadā», kas tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu. Par projekta ietvaros tapušo materiālu saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Aptaujas koordinatore socioloģe Ilze Koroļeva norāda, ka aptauja par Eiropas diasporas līdzdalības praksi ir loģisks turpinājums pirms diviem gadiem veiktajai, līdz šim vērienīgākajai Latvijas emigrantu aptaujai, kas izraisīja lielu ažiotāžu Latvijas publiskajā telpā. «Šī aptauja ir vērsta uz ārzemēs dzīvojošo latviešu līdzdalības potenciāla padziļinātāku izpēti,» skaidro Koroļeva.

ELA pārstāve Elīna Pinto uzsver:

«Mūsdienu Eiropā latvietība un piederība Latvijai nav ģeogrāfiski jēdzieni. Arī uzturoties ārpus Latvijas, mēs varam dot savu pilsonisko ieguldījumu visdažādākajos veidos: iesaistoties latviešu biedrību darbā, piedaloties vēlēšanās, ziedojot labdarībai, aktīvi komentējot visai sabiedrībai svarīgas norises presē un sociālajos tīklos. ELA pamatmērķis, veicot šo aptauju, ir noskaidrot, cik lielā mērā Eiropā dzīvojošie no Latvijas izbraukušie uztur pilsonisko saikni ar Latviju un kādi ir tās motīvi vai šķēršļi. Mūs interesē arī cilvēku iesaiste savu mītnes zemju sabiedriskajā dzīvē.»

Latvijas emigrantu kopienas

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Sat, 01 Feb 2014 00:00:00 +0000

✅ Šis projekts tika īstenots no 2014. gada janvāra līdz 2015. gada augustam.

👏 No sirds pateicamies vairāk nekā 14 000 cilvēkiem, kuri piedalījās aptaujā 👏

Zinātniskie mērķi

emigrācijas stāvokļa sākotnējais novērtējums;
nacionālās identitātes dimensiju padziļināta izpēte emigrantu kopienā;
atsevišķu rīcībpolitiku (ārzemju studiju kreditēšana, reemigrācijas veicināšanas politika, migrācijas uzskaite) efektivitātes novērtējums;
diasporas politikas, t. sk. reemigrācijas pasākumu, zinātniski-metodiskais atbalsts.

Aktivitātes

Latvijas iedzīvotāju migrācija pētīta un modelēta gan ar kvantitatīvo, gan arī kvalitatīvo pētījumu metožu palīdzību. Kvantitatīvajā pētniecībā izmantoti sekundārie dati, kā arī iegūti jauni dati no Latvijas un emigrantu mītnes zemju oficiālajiem reģistriem un emigrantu aptaujām, t.sk. izmantojot speciāli izveidotus tīklošanas un sadarbības instrumentus Ārlietu ministrijas īstenotā projekta «Globālais latvietis» ietvaros. Tas ļāva apzināt specifiskas un līdz šim Latvijas rīcībpolitikas veidotājiem samērā grūti aizsniedzamas kopienas un izpētīt, kā tās reaģē uz izmaiņām Latvijas rīcībpolitikā un tautsaimniecībā.

Savukārt projektā izmantotā kvalitatīvā pieeja ļāva iegūt daudzšķautnainas zināšanas par to, kā transnacionālās attiecības ir iespaidojušas jauno emigrantu priekšstatus par piederību Latvijai un kādas prakses veicina vai mazina Latvijas nacionālās identitātes lomu emigrantu kopienās Eiropā (Lielbritānijā, Zviedrijā, Vācijā, Īrijā, Krievijā, ASV). Tas nozīmē, ka daļa pētnieku, lai iegūtu ekskluzīvus kvalitatīvos datus, zināmu laiku pavadīja arī emigrantu mītnes zemēs. Galvenās kvalitatīvo datu ieguves metodes bija fokusgrupu diskusijas, dziļās intervijas un novērojumi.

Īpaša uzmanība tika pievērsta mazākumtautību emigrantiem un emigrācijā dzimušajiem bērniem — skaitliski nozīmīgām sociāldemogrāfiskām grupām, kas līdz projekta īstenošanas sākuma laikam faktiski bebija nepētītas, lai gan arī uz tām attiecās Latvijas diasporas politika.

Kvalitatīvā pētniecība radīja turpmākās rīcībpolitikas plānošanā pielietojamas zināšanas par emigrantu mainīgajām identitātēm, sociālo atmiņu un savstarpējām komunikācijas praksēm, uzturot saites gan savā mītnes zemē, gan ar Latviju. Tās tika izmantotas arī migrācijas monitoringa kvantitatīvās aptaujas instrumentārija izstrādē un testēšanā, kā arī potenciālo emigrantu aptauju izlases stratēģiju izvērtēšanā. Vienlaikus šī informācija izmantota tīklošanās un sadarbības instrumentu (komunikācijas platformas) izstrādē un satura plānošanā.

Pētniecības rezultāti atspoguļoti situācijas sākotnējā novērtējuma (ex-ante) ziņojumā, kas ietver arī metodoloģiskos risinājumus turpmākai diasporas politikas efektīvai novērtēšanai. Ar monitoringa ziņojumu un novērtēšanas metodoloģiju tiks iepazīstināta Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisija, Pārresoru koordinācijas centrs, kā arī atbildīgās ministrijas un to padotības iestādes.

Sadarbības partneris

Projekta ietvaros notiek sadarbība starp diviem valsts nozīmes pētniecības centriem, kurus projektā pārstāv Filozofijas un socioloģijas institūts un Latvijas Universitāte. Sadarbība paredz kopīgu pētnieciskās stratēģijas izstrādi un īstenošanu, kas stiprinās abu VNPC ieguldījumu Latvijas nacionālās identitātes problēmu, īpaši migrācijas problēmu, risināšanā. Tāpat paredzamā sadarbība veicinās pielietojamu sociālo pētījumus attīstību abos VNPC.

Komanda

Projekta vadītāja: Inta Mieriņa

Pētnieki:

Mihails Hazans,
Mārtiņš Kaprāns,
Ilze Koroļeva,
Evija Kļave,
Inese Šūpule,

Proejktā E. Kļave kopā ar I. Šūpuli pievēršas no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās procesu analīzei, izmantojot kvalitatīvās datu ieguves un analīzes metodes. Pētījumam ir divi virzieni. Pirmkārt, pielietojot diskursa analīzes pieeju, pētīt, kā mainās reemigrējošo iedzīvotāju nacionālā identitāte transnacionālisma apstākļos. Otrkārt, veikt reemigrācijas politikas plāna novērtējumu, balstoties uz reemigrējošo iedzīvotāju tiešo atgriešanās pieredzi, viņu motivācijas un vajadzību izpēti. Pētījums sniegs ieguldījumu gan Latvijas nacionālās identitātes akadēmiskajā pētniecībā, gan arī konkrētas problēmas — reemigrācijas veicināšanas — risināšanā politikas plānošanas un īstenošanas līmenī, tādējādi sekmējot zinātnisko atziņu pielietojumu praktiskās politikas veidošanā.

Laura Sūna,
Rita Kaša,
Māris Goldmanis,
Daiga Kamerāde

Projektā Daiga Kamerāde kopā ar Māri Goldmani analizē Latvijas ģimeņu un bērnu emigrācijas tendences uz Lielbritāniju, kā arī to kā Latvijas emigrantu ģimenes uztur saiknes ar Latviju, īpašu uzmanību pievēršot Latvijā dzimušo, bet Lielbritānijā dzīvojošo, bērnu transnacionālisma pieredzei.

Aivars Tabuns

Ārējie eksperti:

Ieva Kārkliņa

Projektā I.Kārkliņa pievēršas dažādu jomu ekspertu viedokļu iegūšanai un apkopošanai par emigrācijas problemātiku, jautājumiem, kas raksturo Latvijas attiecības ar diasporu indivīdu, politikas veidotāju un sabiedrības līmenī.

Jānis Buholcs

Projektā J. Buholcs pētīs sociālo mediju un tiešsaistes kopienu lomu emigrantu saziņā un kontaktu uzturēšanā ar Latviju. Interneta mediji un it īpaši sociālie mediji mūsdienās tiek izmantoti plaši — tai skaitā emigrantu saziņā. Taču šo mediju lietojums un tā iznākumi ir daudzveidīgi. Pētījumā paredzēts skaidrot, kādas sociālās grupas veidojas sociālo mediju platformās, kā to dalībnieki šo mediju lomu uztver un kā tie ietekmē diasporas pārstāvju kontaktus gan savā starpā, gan ar cilvēkiem Latvijā.

Iveta Jurkāne-Hobein,
Iveta Bebriša,
Andris Saulītis

Personāls:

Alda Ramāne,
Aleksandrs Aleksandrovs

Projektu līdzfinansēja Eiropas Sociālais Fonds 1.1.1.2. aktivitātes «Cilvēkresursu piesaiste zinātnei» (2. kārta) ietvaros, vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040.