Latvijas emigrantu kopienas

✅ Šis projekts tika īstenots no 2014. gada janvāra līdz 2015. gada augustam.

Logotipi

👏 No sidrds pateicamies vairāk nekā 14 000 cilvēkiem, kuri piedalījās aptaujā 👏

Zinātniskie mērķi

  • emigrācijas stāvokļa sākotnējais novērtējums;
  • nacionālās identitātes dimensiju padziļināta izpēte emigrantu kopienā;
  • atsevišķu rīcībpolitiku (ārzemju studiju kreditēšana, reemigrācijas veicināšanas politika, migrācijas uzskaite) efektivitātes novērtējums;
  • diasporas politikas, t. sk. reemigrācijas pasākumu, zinātniski-metodiskais atbalsts.

Aktivitātes

Latvijas iedzīvotāju migrācija pētīta un modelēta gan ar kvantitatīvo, gan arī kvalitatīvo pētījumu metožu palīdzību. Kvantitatīvajā pētniecībā izmantoti sekundārie dati, kā arī iegūti jauni dati no Latvijas un emigrantu mītnes zemju oficiālajiem reģistriem un emigrantu aptaujām, t.sk. izmantojot speciāli izveidotus tīklošanas un sadarbības instrumentus Ārlietu ministrijas īstenotā projekta «Globālais latvietis» ietvaros. Tas ļāva apzināt specifiskas un līdz šim Latvijas rīcībpolitikas veidotājiem samērā grūti aizsniedzamas kopienas un izpētīt, kā tās reaģē uz izmaiņām Latvijas rīcībpolitikā un tautsaimniecībā.

Savukārt projektā izmantotā kvalitatīvā pieeja ļāva iegūt daudzšķautnainas zināšanas par to, kā transnacionālās attiecības ir iespaidojušas jauno emigrantu priekšstatus par piederību Latvijai un kādas prakses veicina vai mazina Latvijas nacionālās identitātes lomu emigrantu kopienās Eiropā (Lielbritānijā, Zviedrijā, Vācijā, Īrijā, Krievijā, ASV). Tas nozīmē, ka daļa pētnieku, lai iegūtu ekskluzīvus kvalitatīvos datus, zināmu laiku pavadīja arī emigrantu mītnes zemēs. Galvenās kvalitatīvo datu ieguves metodes bija fokusgrupu diskusijas, dziļās intervijas un novērojumi.

Īpaša uzmanība tika pievērsta mazākumtautību emigrantiem un emigrācijā dzimušajiem bērniem — skaitliski nozīmīgām sociāldemogrāfiskām grupām, kas līdz projekta īstenošanas sākuma laikam faktiski bebija nepētītas, lai gan arī uz tām attiecās Latvijas diasporas politika.

Kvalitatīvā pētniecība radīja turpmākās rīcībpolitikas plānošanā pielietojamas zināšanas par emigrantu mainīgajām identitātēm, sociālo atmiņu un savstarpējām komunikācijas praksēm, uzturot saites gan savā mītnes zemē, gan ar Latviju. Tās tika izmantotas arī migrācijas monitoringa kvantitatīvās aptaujas instrumentārija izstrādē un testēšanā, kā arī potenciālo emigrantu aptauju izlases stratēģiju izvērtēšanā. Vienlaikus šī informācija izmantota tīklošanās un sadarbības instrumentu (komunikācijas platformas) izstrādē un satura plānošanā.

Pētniecības rezultāti atspoguļoti situācijas sākotnējā novērtējuma (ex-ante) ziņojumā, kas ietver arī metodoloģiskos risinājumus turpmākai diasporas politikas efektīvai novērtēšanai. Ar monitoringa ziņojumu un novērtēšanas metodoloģiju tiks iepazīstināta Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisija, Pārresoru koordinācijas centrs, kā arī atbildīgās ministrijas un to padotības iestādes.

Sadarbības partneris

Projekta ietvaros notiek sadarbība starp diviem valsts nozīmes pētniecības centriem, kurus projektā pārstāv Filozofijas un socioloģijas institūts un Latvijas Universitāte. Sadarbība paredz kopīgu pētnieciskās stratēģijas izstrādi un īstenošanu, kas stiprinās abu VNPC ieguldījumu Latvijas nacionālās identitātes problēmu, īpaši migrācijas problēmu, risināšanā. Tāpat paredzamā sadarbība veicinās pielietojamu sociālo pētījumus attīstību abos VNPC.

Komanda

Projekta vadītāja: Inta Mieriņa

Pētnieki:

  • Mihails Hazans,
  • Mārtiņš Kaprāns,
  • Ilze Koroļeva,
  • Evija Kļave,
  • Inese Šūpule,

Proejktā E. Kļave kopā ar I. Šūpuli pievēršas no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās procesu analīzei, izmantojot kvalitatīvās datu ieguves un analīzes metodes. Pētījumam ir divi virzieni. Pirmkārt, pielietojot diskursa analīzes pieeju, pētīt, kā mainās reemigrējošo iedzīvotāju nacionālā identitāte transnacionālisma apstākļos. Otrkārt, veikt reemigrācijas politikas plāna novērtējumu, balstoties uz reemigrējošo iedzīvotāju tiešo atgriešanās pieredzi, viņu motivācijas un vajadzību izpēti. Pētījums sniegs ieguldījumu gan Latvijas nacionālās identitātes akadēmiskajā pētniecībā, gan arī konkrētas problēmas — reemigrācijas veicināšanas — risināšanā politikas plānošanas un īstenošanas līmenī, tādējādi sekmējot zinātnisko atziņu pielietojumu praktiskās politikas veidošanā.

  • Laura Sūna,
  • Rita Kaša,
  • Māris Goldmanis,
  • Daiga Kamerāde

Projektā Daiga Kamerāde kopā ar Māri Goldmani analizē Latvijas ģimeņu un bērnu emigrācijas tendences uz Lielbritāniju, kā arī to kā Latvijas emigrantu ģimenes uztur saiknes ar Latviju, īpašu uzmanību pievēršot Latvijā dzimušo, bet Lielbritānijā dzīvojošo, bērnu transnacionālisma pieredzei.

  • Aivars Tabuns

Ārējie eksperti:

  • Ieva Kārkliņa

Projektā I.Kārkliņa pievēršas dažādu jomu ekspertu viedokļu iegūšanai un apkopošanai par emigrācijas problemātiku, jautājumiem, kas raksturo Latvijas attiecības ar diasporu indivīdu, politikas veidotāju un sabiedrības līmenī.

  • Jānis Buholcs

Projektā J. Buholcs pētīs sociālo mediju un tiešsaistes kopienu lomu emigrantu saziņā un kontaktu uzturēšanā ar Latviju. Interneta mediji un it īpaši sociālie mediji mūsdienās tiek izmantoti plaši — tai skaitā emigrantu saziņā. Taču šo mediju lietojums un tā iznākumi ir daudzveidīgi. Pētījumā paredzēts skaidrot, kādas sociālās grupas veidojas sociālo mediju platformās, kā to dalībnieki šo mediju lomu uztver un kā tie ietekmē diasporas pārstāvju kontaktus gan savā starpā, gan ar cilvēkiem Latvijā.

  • Iveta Jurkāne-Hobein,
  • Iveta Bebriša,
  • Andris Saulītis

Personāls:

  • Alda Ramāne,
  • Aleksandrs Aleksandrovs

Projektu līdzfinansēja Eiropas Sociālais Fonds 1.1.1.2. aktivitātes «Cilvēkresursu piesaiste zinātnei» (2. kārta) ietvaros, vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040.


Ziņas

Publikācijas

Latvijas emigranti Norvēģijā

PDF Projekts Slaidi

Uz priekšu