2 on Migrācija ⇄ LV

A comparison of the psychosocial wellbeing of children of Latvian emigrants in schools in host countries with the wellbeing of returnee children

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Fri, 07 Mar 2025 00:00:00 +0000

Migrācijas temata atspoguļojums Latvijas pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos depopulācijas kontekstā

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Fri, 24 Jan 2025 00:00:00 +0000

Rakstā tiecamies atbildēt uz jautājumiem, kā pašvaldības atzīst un interpretē migrācijas fenomenu, kā arī noskaidrot, vai migrācija tiek uzskatīta par stratēģisku risinājumu pašvaldību attīstības veicināšanai?

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, rakstā tiek izmantotas kvantitatīva un kvalitatīva satura analīzes metodes, pētot šobrīd spēkā esošās Latvijas pašvaldību stratēģijas un attīstības programmas. Šāda pieeja ļauj identificēt migrācijas jautājumu klātbūtni dokumentos un dziļāk izprast, kā šie jautājumi tiek konceptualizēti un integrēti pašvaldību ilgtermiņa plānos.

Raksts publicēts krājumā «Izaicinājumi Eiropas kultūrai vēsturē un mūsdienās/ Challenges to European culture in history and today».

Ieteicamais atsauces formāts: Kaša, R., Barone-Upeniece, S. (2024). Migrācijas temata atspoguļojums Latvijas pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos depopulācijas kontekstā. Koroleva, I., Krumina-Koroleva, I. (Red.), Izaicinājumi Eiropas kultūrai vēsturē un mūsdienās (225.-240. lpp.). LU HZF Filozofijas un socioloģijas institūts. DOI: 10.5281/zenodo.14730549

Rise of remote work across borders: opportunities and implications for migrant-sending countries

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Tue, 07 May 2024 00:00:00 +0000

Boundary work in the UK: identity discourses and practices of Latvian migrants

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Mon, 12 Feb 2024 00:00:00 +0000

Diasporas tīklošanās prakses un piesaistes faktori mūsdienās

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Mon, 21 Dec 2020 00:00:00 +0000

Galvenās atziņas

Latvijas diasporas organizācijās šobrīd iesaistās gandrīz tikai latvieši, turpretī mazākumtautību emigrantu, jo īpaši krievu, iesaistīšanās diasporas dzīvē ir niecīga. Tas liecina, ka, veidojot pasākumus un uzrunājot diasporu, svarīgi ir atcerēties arī par citu tautību emigrantiem un piedāvāt viņiem saistošas aktivitātes (piem., sporta pasākumus), kas varētu ieinteresēt jebkuras tautības cilvēkus.
Jaunieši biežāk nekā citi uzskata, ka diasporas organizācijas nav domātas viņiem un ka viņus tās neinteresē.
Diskusijās paustais liecina, ka ir svarīgi jaunieti piesaistīt kaut vai vienam pasākumam vai aktivitātei, kuras laikā jaunietis ātri gūst priekšstatu par kopējo latviešu kultūras dzīvi pilsētā, iepazīstas ar citiem vietējiem latviešiem un nonāk dažādās kontaktu listēs vai Facebook grupās.

Latvijas diasporas un remigrācijas apjoma novērtējums: metodoloģiskās pieejas un galvenie atzinumi

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Mon, 21 Dec 2020 00:00:00 +0000

Galvenās atziņas

2020. gadasākumā Latvijā dzīvoja 145 līdz 187 tūkst. remigrantu vecumā 18–74 gadi, kuri iepriekšējo 10 gadu laikā (2010–2019) veikuši kādu algotu darbu citā valstī 6 mēnešus vai ilgāk.
No 2013. līdz 2018. gadam katru gadu Latvijā atgriezās 10 līdz 11 tūkst. remigrantu, kuri iepriekšējā gadā strādāja ārzemēs; salīdzinājumam: CSP novērtētās ikgadējās remigrantu plūsmas (piemērojot 12 mēnešu prombūtnes kritēriju) ir 5 līdz 6 tūkst. remigrantu gadā, t. sk. 3,5 līdz 4 tūkst. darbspējas vecumā.
No 2008. līdz 2018. gadam Latvijā kā remigranti atgriezās 53 tūkst. unikālo personu ar iepriekšējo 15 mēnešu laikā ārzemēs gūto darba pieredzi un 117 tūkst. unikālo personu ar iepriekšējo 4 gadu laikā ārzemēs gūto darba pieredzi.
Diasporas apjoms jānovērtē ar tiešām metodēm, par pamatu izmantojot nevis migrācijas plūsmu vai transporta pasažieru plūsmu statistiku, bet datus par Latvijas valstspiederīgo (pilsoņu un nepilsoņu) un bijušo valstspiederīgo, kā arī Latvijā dzimušo personu un to pēcteču skaitu ārvalstīs.
Pilsonības kritērijs nevar būt vienīgais, jo daļai trimdas latviešu un viņu pēcteču, kā arī daļai pēc neatkarības atjaunošanas aizbraukušo Latvijas emigrantu un viņu pēcteču nav Latvijas pilsonības, turklāt dažiem arī nekad nebija Latvijas pilsonības.

Piederības izjūta un atgriešanās plāni: kas mainījies Latvijas diasporā?

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Mon, 21 Dec 2020 00:00:00 +0000

Galvenās atziņas

Svarīga nozīme piederības izjūtu transformācijās emigrācijā ir laika faktoram. Turklāt laikam šajā gadījumā ir divējāda nozīme – gan ārpus dzimtenes nodzīvotie mēneši, gadi, gan izceļošanas periods – emigrācijas vilnis, kas saistīts arī ar izceļošanas iemesliem un emocionālo fonu, kādā cilvēks atstājis Latviju.
Piederības izjūtu diferenciācijā būtiska nozīme ir ģimenei un sociālajām saitēm, proti, vai cilvēks svešumā dzīvo viens vai kopā ar ģimeni, draugiem.
Tautībai ir statistiski nozīmīga ietekme uz izmaiņām piederības izjūtās visos modeļos, bet vēl lielāka nozīme, īpaši nacionālās piederības jūtu saglabāšanā un stiprināšanā, ir ģimenē lietotajai sarunvalodai (šajā gadījumā latviešu valodai).

Kādā valodā runā diaspora? Valodas situācijas dinamika

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Sun, 20 Dec 2020 00:00:00 +0000

Galvenās atziņas

Latviešu valodas lietošanas izmaiņas, no vienas puses, liecina par Latvijas valstspiederīgo un ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu atvērtību dzīvi dzīvot citādāk nekā viņu bērnībā. Dzīvojot Eiropas Savienībā ar tās savstarpēji atvērtām robežām, jārēķinās ar daudzvalodību arī ģimenē.
Latvijas valsts piedāvātie dažādie atbalsta pasākumi diasporā dzīvojošām ģimenēm valodas uzturēšanas, kultūras un pilsoniskās līdzdalības (etniskā pašlepnuma stiprināšanas) jomā stiprina Latvijas diasporas piederības sajūtu Latvijai, neskatoties uz to, ka diasporas dzīvesvieta var būt jebkura valsts pasaulē.
Angļu valoda gan neapšaubāmi turpinās atstāt savu lielo ietekmi uz jebkuru diasporā mītošo ģimeni, jo tā ir ne tikai globālā saziņas valoda darbā un ģimenē, bet arī daļēji netiešā veidā viens no bērnu izglītojošiem līdzekļiem.

Migration Experience of the Baltic Countries in the Context of Economic Crisis

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Thu, 12 May 2016 00:00:00 +0000

Atsauce:

Hazans M. (2016) Migration Experience of the Baltic Countries in the Context of Economic Crisis. In: Kahanec M., Zimmermann K. (eds) Labor Migration, EU Enlargement, and the Great Recession. Springer, Berlin, Heidelberg

Re-emigrācijas politika Latvijā: re-emigrantu perspektīva

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Sat, 05 Dec 2015 00:00:00 +0000

Pilns žurnāla «Akadēmiskā Dzīve» numurs ir pieejams LU repozitārijā.

Negotiating identities and friendships while living abroad: experiences of Latvian migrants

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Sat, 01 Aug 2015 00:00:00 +0000

Atsauce:

Mieriņa, I., Koroļeva, I. (2015). Negotiating identities and friendships while living abroad: experiences of Latvian migrants. European Scientific Journal, August 2015: 352-368.

Lesen und Migration: Identitätsrelevanz und Funktionen medialer Texte für die Diaspora

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Tue, 30 Jun 2015 00:00:00 +0000

Atsauce:

Laura Sūna (2015). 2.3.5 Lesen und Migration: Identitätsrelevanz und Funktionen medialer Texte für die Diaspora. Lesen: Ein interdisziplinäres Handbuch (pp. 469–490). https://doi.org/10.1515/9783110275537-022

Support for far right ideology and anti‐migrant attitudes among youth in Europe: A comparative analysis

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Tue, 30 Jun 2015 00:00:00 +0000

Atsauce:

Mieriņa, I. and Koroļeva, I. (2015), Support for far right ideology and anti‐migrant attitudes among youth in Europe: A comparative analysis. The Sociological Review, 63: 183-205. doi:10.1111/1467-954X.12268

Augstākās izglītības izmaksu subsidēšana mājup vērstās migrācijas veicināšanai: mīts vai realitāte?

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Tue, 05 May 2015 00:00:00 +0000

Pilns žurnāla «Akadēmiskā Dzīve» numurs ir pieejams LU repozitārijā.

Latvijas iedzīvotāju atgriešanās stāstu analīze: atgriešanās iemesli un teorētiskie modeļi

info@migracija.lv (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) — Tue, 05 May 2015 00:00:00 +0000

Pilns žurnāla «Akadēmiskā Dzīve» numurs ir pieejams LU repozitārijā.