https://migracija.lv/publication_types/4/Recent content in 4 on Migrācija ⇄ LVHugo -- gohugo.ioLatvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 2014–Wed, 05 Nov 2025 00:00:00 +0000https://migracija.lv/publikacijas/2025-kasa-barone-upenicece-ozola-pil-zinojums/Wed, 05 Nov 2025 00:00:00 +0000https://migracija.lv/publikacijas/2025-kasa-barone-upenicece-ozola-pil-zinojums/Pilsētas attīstības un integrācijas laboratorija (PAIL) ir mūsu piedāvātais nosaukums ietvaram, kurā sekmēt sabiedrības līdzdalību, risinot vietējās attīstības un sabiedrības integrācijas jautājumus. Latvijas pilsētu attīstība, ar dažiem izņēmumiem, ir aplūkojama sarūkoša iedzīvotāju skaita un novecojošās sabiedrības kontekstā. Sabiedrības integrācija uz kopīgu vērtību pamata saglabājas kā problēma, ņemot vērā gan joprojām grūtības radošo PSRS laika mantojumu un Krievijas izvērsto politiku, gan cilvēku migrāciju. Negatīvais migrācijas saldo, no Latvijas vairāk cilvēkiem izbraucot nekā iebraucot, nemaina to, ka visās Latvijas pašvaldībās ir iebraucēji no citām valstīm.https://migracija.lv/publikacijas/2025-municipal-visions-development-migration/Mon, 16 Jun 2025 00:00:00 +0000https://migracija.lv/publikacijas/2025-municipal-visions-development-migration/Sadaļa publicēta ziņojumā «Changing Migration Patterns A Comparative Study on the Movement of People and the Impact for Countries in the Region». Vairāk par ziņjumu lasiet Sēdertornas universitātes publikāciju portālā.https://migracija.lv/publikacijas/2024-kasa-barone-upenicece-recom-pasvaldibu-aptauja-rezultati/Tue, 03 Dec 2024 00:00:00 +0000https://migracija.lv/publikacijas/2024-kasa-barone-upenicece-recom-pasvaldibu-aptauja-rezultati/Aptaujas mērķis — uzzināt, kā pašvaldībās notiek bēgļu, imigrantu un remigrantu iesaiste novadam vai pilsētai svarīgu attīstības jautājumu risināšanā. Rezultāti tika prezentēti 2024. gada 3. decembrī ReCoM un SIRM rīkotās diskusijas «Bēgļu un migrantu sociāli ekonomiskā integrācija pašvaldībās» ietvaros. Pētījuma projekta viens no mērķiem — rosināt dialogu par bēgļu, imigrantu un remigrantu iesaisti pašvaldību attīstībai svarīgu jautājumu risināšanā.https://migracija.lv/publikacijas/2021-politikas-rekomendacijas-migranti-parmainu-agenti/Thu, 30 Dec 2021 00:00:00 +0000https://migracija.lv/publikacijas/2021-politikas-rekomendacijas-migranti-parmainu-agenti/Šis dokuments ir pieejams tikai angļu valodā. Our research provides a comprehensive view on the value of international experience for emigrants and returnees, but also for the labour markets in Latvia and in the host countries of Latvian emigrants. It provides empirical evidence that migrants can indeed become agents of change in terms of business models, work practices, workplace environment. More than one third of emigrants and return migrants consider themselves «difficult-to-replace» workers, and having foreign experience brings returns in the labour market in terms of wages.https://migracija.lv/publikacijas/2021-politikas-rekomendacijas-jauni-migracijas-veidi/Thu, 30 Dec 2021 00:00:00 +0000https://migracija.lv/publikacijas/2021-politikas-rekomendacijas-jauni-migracijas-veidi/Šis dokuments ir pieejams tikai angļu valodā. Recommendations The study confirms the premise that has recently also been increasingly voiced in foreign publications, that the host society plays the most important role in fostering integration. In order to avoid the isolation of migrants in professional, international or ethnic bubbles, it is important to provide opportunities for meaningful contacts with the local community and to promote openness. The bonds of friendship that develop can encourage migrants to become more deeply rooted in the host society.https://migracija.lv/publikacijas/2021-policy-brief-grosa/Wed, 29 Dec 2021 00:00:00 +0000https://migracija.lv/publikacijas/2021-policy-brief-grosa/Īsumā Jo jaunāks bērns, jo teorētiski bērnam ir vieglāk iekļauties jaunā vidē, bet ne vienmēr tā sanāk. Valsts valodas prasmju līmenis var radīt šķēršļus bērna integrācijai, īpaši vidusskolas vecumā. Ne visiem pedagogiem ir bijusi saskarsme ar jaunpienākušām ģimenēm, kas dzīvojušas ārpus Latvijas, un viņiem nav zināšanu bāzes par to, kā palīdzēt bērniem iejusties skolas vidē. Direktora darbs ar remigrējušām ģimenēm ir novērst problēmsituācijas. Tā kā remigrantu ģimenēm saskarsme ar Latvijas skolām, iespējams, nav bijusi kopš vecāku pašu skolas laikiem, ne visiem ir skaidra Latvijas izglītības sistēma.https://migracija.lv/publikacijas/2021-policy-brief-mierina/Mon, 27 Dec 2021 00:00:00 +0000https://migracija.lv/publikacijas/2021-policy-brief-mierina/ Īsumā Vislielākā nozīme integrācijas veicināšanā ir uzņemošajai sabiedrībai. Ja migranta nākotne, tai skaitā uzturēšanās ilgums un iespēja konkrētajā valstī, ir neskaidra, mazinās motivācija integrācijā investēt laiku un pūles. Nepieciešams pārskatīt integrācijas indikatorus. Vēlams, lai mēģinājumi veicināt integrāciju kļūtu holistiskāki, atvērtāki un vairāk «uz migrantiem vērsti». Piedāvātais konceptuālais modelis var palīdzēt teorētiķiem labāk ilustrēt mūsdienu migrantu adaptācijas procesus.https://migracija.lv/publikacijas/2021-policy-brief-reine/Mon, 27 Dec 2021 00:00:00 +0000https://migracija.lv/publikacijas/2021-policy-brief-reine/Īsumā Vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējums ir visaugstākais pastāvīgi ārpus Latvijas dzīvojošajiem, vissliktākais — pārmaiņus Latvijā un ārvalstīs dzīvojošajiem jeb transnacionāļiem. Nesen no Latvijas izceļojušie ilgāku laiku var būt atkarīgi no Latvijas veselības aprūpes sistēmas un izmantot to biežāk nekā jaunajā mītnes zemē. Ģeogrāfiskais tuvums nekorelē ar tendenci saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā. Latvijā piedāvāto veselības pakalpojumu izmantošana un profilaktiskie izmeklējumi ir starp svarīgākajiem mērķiem, plānojot braucienus uz Latviju. Latvijas izcelsmes migranti nepietiekami izmanto EVAK karti, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā.https://migracija.lv/publikacijas/2021-politikas-rekomendacijas-subjektiva-labklajiba/Wed, 22 Dec 2021 00:00:00 +0000https://migracija.lv/publikacijas/2021-politikas-rekomendacijas-subjektiva-labklajiba/Īsumā Gandrīz visās Eiropas valstīs, kuras ir lielākās latviešu diasporas mītnes zemes, Latvijas emigrantu apmierinātība ar dzīvi kopumā ir līdzīga vai pat augstāka nekā vietējiem iedzīvotājiem Pēc pārcelšanās uz ārzemēm pieaug emigrantu apmierinātība visās dzīves jomās: visvairāk – apmierinātība ar dzīves līmeni, darbu, darba apstākļiem un dzīvi kopumā, mazāk – apmierinātība ar ģimenes dzīvi un attiecībām ar cilvēkiem ārpus ģimenes Pēc sākotnējā subjektīvās labklājības pieauguma apmierinātība ar dzīvi mazinās Mītnes zemē nodzīvotais laiks uzrāda negatīvu saistību gan ar emigrantu pašreizējo apmierinātību, gan ar apmierinātības pieaugumu piecu gadu laikā Pieaugot vecumam, pieaug apmierinātība ar dzīvi kopumā.https://migracija.lv/publikacijas/2021-attieksme-pret-imigraciju-zinojums/Tue, 07 Dec 2021 00:00:00 +0000https://migracija.lv/publikacijas/2021-attieksme-pret-imigraciju-zinojums/Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā veidojas Latvijas iedzīvotāju priekšstati par imigrantiem un imigrāciju. Pētījums ir balstīts uz aptaujas eksperimenta datiem, kas tika iegūti 2021. gada jūnijā. Pētījums parāda, ka imigrantu ģeogrāfiskā un kulturālā tuvība padara Latvijas sabiedrību atvērtāku pret imigrāciju. Cilvēku sociālajos priekšstatos ir nostiprinājusies etniskā hierarhija ar vairāk vai mazāk vēlamām imigrantu grupām. Vienlaikus Latvijas sabiedriskajā domā atsaucību izpelnās pragmatiski un meritokrātiskajās vērtībās balstīti argumenti, kas runā par labu imigrācijai.https://migracija.lv/publikacijas/2020-hazans-diasporas-apjoma-novertejums/Mon, 06 Jul 2020 00:00:00 +0000https://migracija.lv/publikacijas/2020-hazans-diasporas-apjoma-novertejums/https://migracija.lv/publikacijas/2019-mierina-jansone-diasporas-satiklosana/Thu, 12 Dec 2019 00:00:00 +0000https://migracija.lv/publikacijas/2019-mierina-jansone-diasporas-satiklosana/https://migracija.lv/publikacijas/atgriesanas-latvija/Tue, 20 Dec 2016 00:00:00 +0000https://migracija.lv/publikacijas/atgriesanas-latvija/