Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas pirms trīs gadu desmitiem un Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā, Latvijas valstspiederīgajiem emigrējot uz ārvalstīm, mainījusies viņu valodu prasme un valodas lietošanas tendences. Dzīvojot ārpus Latvijas lingvistiskās vides, Latvijas diasporas locekļiem uzsākot dzīvi un integrējoties citās valstīs – strādājot, studējot un ikdienā sazinoties ar vietējiem iedzīvotājiem citā valodā –, neizbēgami jaunā mītnes zemes valoda, kā arī citas valodas, kuras nepieciešamas saziņai, diasporā tiek izmantotas pastiprināti. Ir bijis svarīgi valodas lietošanas tendences diasporā monitorēt pētnieciskā ceļā, lai valsts varētu atbilstoši un laicīgi reaģēt, izstrādājot un piedāvājot diasporā mītošiem dažāda veida latviešu valodas apguves atbalsta pasākumus, kad tādi ir nepieciešami. Šajā publikācijā sniegts pārskats par latviešu valodas lietošanu diasporā galvenajās mītnes zemēs, kā arī par situācijas dinamiku izmantojot gan Latvijas Universitātes pētnieku apkopotos datus, gan ārējos apsekojumus.