UK

Aptauja: katrs desmitais Latvijas valstspiederīgais Covid-19 laikā ir apsvēris iespēju pamest Lielbritāniju

Katrs desmitais Latvijas valstspiederīgais, kas pašlaik dzīvo Apvienotajā Karalistē, Covid-19 pandēmijas laikā ir apsvēris iespēju emigrēt. To atklāj Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētnieka Mārtiņa Kaprāna decembrī veiktā tiešsaistes aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 1500 respondentu.

Neesmu viens no viņiem

Nesen sanāca saruna ar kādu paziņu, kurš, uzzinājis, ka pētu Baltijas darba migrantus Lielbritānijā, atklāja, ka arī ir ilgāku laiku dzīvojis un studējis UK. Tiesa, viņš tūdaļ uzsvēra, ka neesot tur bijis kā darba migrants. Šī, it kā nevainīgā, piebilde, ka es **neesmu viens no viņiem**, ir sociālās salīdzināšanās prakse, kuru esmu novērojis emigrantu izteikumos un attieksmēs. Tā ir strukturāla, nevis nejauša salīdzināšanās, kurā atbalsojas latviešu sociālā noslāņošanās, kā arī atšķirīgās pagātnes un nākotnes trajektorijas.

Vietējie vai transnacionāļi? Lielbritānijas latviešu piederību meklējot

Aizvadītajos gados daudziem Latvijas valstspiederīgajiem ir aizritējusi desmitā gadskārta kopš pārcelšanās uz Apvienoto Karalisti. Viņi lielākoties pārstāv t.s. krīzes migrantus, kas no Latvijas aizbrauca ekonomiskās recesijas kulminācijas brīdī. Desmit gadi ir pietiekoši ilgs laiks, lai ne tikai pielāgotos jaunajai mītnes zemei, bet arī lai cilvēki izvērtētu savu iejušanos jaunajos apstākļos. Bloga ierakstā vēlos pakavēties pie to Latvijas emigrantu identitātes veidošanās, kas pēdējos 20 gados ir pārcēlušies uz AK.

Mantotās robežas un banālais rasisms

Pēdējo gadu laikā dažādos formātos man ir nācies atbildēt uz jautājumu, kā latviešu migranti pieņem rasu daudzveidību jaunajās mītnes zemēs. Nesenie *Black lives matter* protesti atkal par to atgādināja. Pacentīšos aplūkot šo nebūt ne vienkāršo tēmu, izmantojot Apvienotajā Karalistē (iespējams, multikulturālākajā Eiropas valstī) dzīvojošo latviešu pieredzi.

Mājokļa jautājums

Ikvienam cilvēkam, apmetoties uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, mājokļa atrašana ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Mājoklis ir pirmā drošības un sociālās pielāgošanās saliņa jaunajā un nereti svešajā mītnes zemē. Uz domām par mājokļa lomu migranta dzīvē mani nesen vedināja Apvienotajā Karalistē dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo bažas par to, kā Covid-19 izraisītā ekonomiskā krīze ietekmē viņu spēju segt mājokļa izdevumus. Tas lika arī plašāk palūkoties, kā Latvijas valstspiederīgie AK risina mājokļa jautājumu un kā šis jautājums ir saistīts ar viņu piederību mītnes zemei.

Latvieši Apvienotajā Karalistē pandēmijas laikā

Apvienotā Karaliste – lielākā Latvijas emigrantu mītnes zeme – ir ierindojama starp tām Eiropas valstīm, kuras Covid-19 pandēmija skārusi vissmagāk. Tas, protams, ir arī ietekmējis tur dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos. Viņu noskaņojumam pēdējās nedēļās esmu centies sekot līdzi, un ar saviem attālinātajiem vērojumiem vēlējos padalīties šajā blogā.