Latvijā pašlaik trūkst efektīvu mehānismu un instrumentu, kas palīdzētu pilnveidot zināšanas un prasmes tiem, kas strādā ar bēgļiem un migrantiem, tostarp pašvaldību pārstāvjiem, piemēram, sociālo dienestu darbiniekiem. Viens no risinājumiem šai situācijai varētu būt Migrācijas akadēmijas izveidošana, pieredzi smeļoties Polijas pieejā.

Šī gada 16. oktobrī Latvijas Universitātes migrācijas pētījumu grupa uzsāk nu jau trešo apjomīgo Latvijas diasporas aptauju. Šogad tā pievēršas diasporas politiskajai iesaistei un ekonomiskajām saitēm ar Latviju.

Mārtiņa Kaprāna grāmata «Latvieši tur. Latvijas emigrantu mobilitāte un iesakņošanās Lielbritānijā 21. gadsimteņa sākumā» ir analītisks stāsts par cilvēkiem, kas pēdējo 30 gadu laikā pārcēlušies uz dzīvi Lielbritānijā.

Lai noskaidrotu atgriešanās apstākļus un nosacījumus dažādos Latvijas reģionos, Latvijas Universitātes pētnieki veic pētījumu.

Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju veica apjomīgu pētījumu un publicēja ziņojumu par starptautiskās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu gatavību iesaistīties ciešākā un sistemātiskākā sadarbībā ar valsti.

Globalizētā pasaulē arvien pieaug starptautisku tīklojumu nozīme. Starptautiska iesaiste ir būtiska gan valsts pārvaldē un ārpolitikā, gan dažādu nozaru sekmīgai attīstībai. Nelielām valstīm ar ierobežotiem finansiālajiem un cilvēkresursiem, kā Latvijai, stratēģiska un mērķtiecīga sadarbība ar savas diasporas profesionāļiem var būt nozīmīgs valsts atpazīstamības un diplomātiskās ietekmes palielināšanas instruments.

Pētījumu īstenojuši Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki. Pētījuma elektronisko izdevumu sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru sagatavojušas LU FSI pētnieces Inta Mieriņa, Ilze Koroļeva, Daina Grosa un Rasa Jansone.