Kādu iespaidu uz bērniem atstāj vecāku lēmums pamest Latviju? Kā emigrācijā dzimušie zēni un meitenes izjūt saikni ar savu senču dzimteni? Vai Latvija ir gatava sagaidīt «neformāta» skolēnus un skolnieces, kas izvēlējušies šeit atgriezties? LU Filozofjas un socioloģijas institūta pētniece Daina Grosa pastāstīja par emigrantu un reemigrantu bērnu problēmām un ieguvumiem, kā arī par savu personisko repatriācijas no Austrālijas pieredzi.
Latvijas Universitātes migrācijas pētnieku grupa uzsāk lielāko migrācijas tematikai veltīto aptauju, kurā tiek aicināti piedalīties gan tie, kas pastāvīgi vai daļēji dzīvo ārpus Latvijas, gan tie, kas pēc dzīves vai darba ārzemēs ir atgriezušies Latvijā. Šāda mēroga aptauja Latvijā tiek īstenota jau otro reizi.
Pasākumā savā pieredzē un secinājumos dalījās vairāku institūciju darbinieki, kuru darbs tiešā vai netiešā veidā ir bijis saistīts ar Latvijā atgriezušos bērnu izglītošanu. Interesenti sanāca kopā, pateicoties domu biedru grupai sociālajā vietnē Facebook «Reemigrantu bērni Latvijas skolās», kur virtuālā vidē viens otru atrod un padomus prasa un saņem gan tās ģimenes, kuras vēl tikai plāno atgriezties Latvijā, kā arī tās, kuras jau nesen atgriezušās.
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar citiem migrācijas pētniekiem 27. jūnijā organizēja publisko diskusiju LU Botāniskajā dārzā, kuras mērķis bija neformālā gaisotnē apmainīties domām un ierosmēm par diasporas lomu un attiecībām ar Latviju jaunajā valsts simtgadē. Ierakstu no diskusijas tiešraides iespējams noskatīties šeit .
Inta Mieriņa, LU FSI vadošā pētniece, atklājot diskusiju, iepazīstināja sanākušos sarunas dalībniekus par iepriekšējā pētījuma «Latvijas emigrantu kopienas» interesantākajiem rezultātiem un stāstīja par jautājumu loku, ko plānots pētīt jaunā projekta «Labklājība un integrācija migrācijas kontekstā» ietvaros.
Katru gadu aptuveni 800 skolēnu ģimenes atgriežas uz dzīvi Latvijā. Tās bieži sastopas arī ar grūtībām iekļauties mācībās un saziņā ar apkārtējiem skolā, jo izglītības sistēma atšķiras no tās, kas bija mītnes zemē. Lai nodrošinātu saudzīgu pāreju uz jaunu izglītības sistēmu un neradītu psiholoģisku traumu, viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt viena gada pārejas posms remigrējošo ģimeņu bērniem, kura laikā viņi skolā nesaņem vērtējumu. Par veiksmīgu iekļaušanos izglītības sistēmā vairāk uztraucas vecāki, savukārt bērni to uztver kā piedzīvojumu un ātri atrod kopīgu valodu ar vienaudžiem.
Pagājušā gada nogalē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts (LU FSI) uzsāka īstenot Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) finansētu projektu «Labklājība un integrācija migrācijas kontekstā». Lai uzzinātu vairāk par projektu, esam uz sarunu aicinājuši Intu Mieriņu — LU FSI vadošo pētnieci, šī projekta iniciatori un LU DMPC direktori.
Latvijas Universitātes migrācijas pētnieki organizē publisko diskusiju, kuras mērķis ir neformālā gaisotnē apmainīties domām un ierosmēm par diasporas lomu un attiecībām ar Latviju jaunajā valsts simtgadē. Diskusijas ietvaros runāsim par to, ko mums nozīmē diaspora un diasporai – Latvija, kā mainījusies ārvalstīs dzīvojošo latviešu loma un attiecības ar Latviju, un kādas iespējas paveras sadarbībai ar diasporu nākotnē.
Jauns Latvijas Universitātes zinātnisks projekts pievēršas (re)migrantu labklājības, veselības un integrācijas aspektu padziļinātai izpētei. Īpaša uzmanība tiks pievērsta migrācijas formu daudzveidībai, kas raksturīga mūsdienām — tā saucāmai plūstošai, jeb likvīdai migrācijai.