LU Filozofijas un socioloģijas institūts regulāri īsteno pēcnieciskus projektus, piesaistot dažādās zinātnes nozarēs atzītus speciālistus. Šajā lapā vēlamies iepazīstināt Jūs ar pētniekiem un ekspertiem, kuri turpina strādāt pie migrācijas pētījumiem vai sniedza ieguldījumu mūsu projektos pēdējo gadu laikā.
Pētnieki
Inta Mieriņa
Inta Mieriņa ir LU Sociālo zinātņu fakultātes profesore, Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore un viena no pazīstamākajām migrācijas un integrācijas ekspertēm Latvijā. Viņai ir liela pieredze projektu vadīšanā, no kuriem vairums ir konkcentrējušies uz migrācijas jautājumiem.
Prof. Mieriņas specializācija ir politiskajā socioloģijā, un viņas darbi ir publicēti starptautiskos žurnālos kā Social Science Research, The Sociological Review, European Societies, Europe-Asia Studies un citur. Viņas nesenie pētījumi ir vērsti uz migrantu subjektīvo pieredzi un integrāciju saistībā ar nenoteiktību un likvīdiem migrācijas modeļiem. Viņa ir Latvijas pārstāve vairākos starptautiskos tīklos, piemēram, COST akcijā «Women on the Move», Eiropas vērtību pētījumā (EVS), Eiropas socioloģisko pētījumu konsorcijā (ECSR), FORTHEM laboratorijā «Dažādība un migrācija», HROMADA u.c. Prof. Mieriņa regulāri sniedz politikas rekomendācijas politikas veidotājiem Latvijā saistībā ar migrāciju un integrāciju, kā arī komentārus Latvijas un starptautiskiem medijiem.
Ilze Koroļeva
Ilze Koroļeva ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, kopš 2011. gada institūta direktora vietniece. Pētniece ieguvusi socioloģijas doktora grādu lietišķajā socioloģijā Latvijas Universitātē.
Ilze Koroļeva piedalījusies vairāk nekā četrdesmit jaunatnes izpētei veltītu projektu izstrādē un realizācijā, bijusi vairāku starptautisku salīdzinošu pētījumu, t.sk. longitudinālu zinātnisku projektu «Path of the Generation» (1992–1999), European School Survey Project on Alcohol and Other Drugs (ESPAD; 2003, 2007, 2011), World Values, European Social Survey, European Cities against Drugs (ECAD; 2006, 2008, 2010) un citu starptautisku pētījumu vadītāja un koordinatore Latvijā. Viņa ir vairāk nekā 50 jaunatnes problēmām veltītu publikāciju autore, starptautisku semināru un konferenču organizatore.
Pētnieciskās intereses: jaunatnes socioloģija, jauniešu migrācija, identitātes veidošanās un transformācijas, jauniešu integrācija mītnes zemes sabiedrībā, kvantitatīvo un salīdzinošo pētījumu metodoloģija.
Inese Šūpule
Inese Šūpule ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece, kas pēta migrācijas un identitātes jautājumus.
Pētnieciskajā projektā «Latvijas emigrantu kopienas», I. Šūpule kopā ar E. Kļavi pievērsās no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās procesu analīzei, izmantojot kvalitatīvās datu ieguves un analīzes metodes. Balstoties uz padziļinātajām intervijām, tika analizēts, kā mainās remigrējošo iedzīvotāju nacionālā identitāte transnacionālisma apstākļos. Balstoties uz remigrējošo iedzīvotāju atgriešanās pieredzi, viņu motivācijas un vajadzību izpēti, tika veikts arī Latvijas remigrācijas politikas novērtējums. Pētījumā iegūtās atziņas tika prezentētas Saeimā, Valsts Kancelejā, Ārlietu, Ekonomikas un Kultūras ministrijās, kas sekmēja zinātnisko atziņu pielietojumu praktiskās politikas veidošanā.
I. Šūpulei ir socioloģijas doktora zinātniskais grāds politikas socioloģijā, kas iegūts 2012. gadā Latvijas Universitātē. Līdztekus projektiem LU FSI Inese Šūpule ir vadošā pētniece arī Baltijas Sociālo zinātņu institūtā.
Pētnieciskās intereses: migrācija, identitāte, sabiedrības integrācija, etniskās attiecības, pilsonība, valodu lietojums un zināšanas, izglītības pārvaldība, politikas plānošana un diskursu analīze.
Mārtiņš Kaprāns
M. Kaprāns ir komunikācijas zinātnes doktors un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks. Viņš ir vairāk nekā 60 zinātnisko publikāciju, tostarp divu monogrāfiju, autors. Kaprāna pētniecisko interešu lokā atrodas Baltijas darba migranti un rusofonās kopienas, kā arī vēlīnā padomju laika un pārejas laika latviešu inteliģence. Paralēli savai zinātniskajai darbībai viņš ir arī ieguvis pieredzi rīcībpolitikas veidošanā, sniedzot padomus Latvijas augstākajām valsts amatpersonām par sabiedrības integrācijas un mediju politikas jautājumiem.
Rita Kaša
Rita Kaša ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece un pētniece Rīgas Ekonomikas augstskolā (SSE Riga). Ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē un Ph.D. salīdzināmajā izglītībā Ņujorkas pavalsts universitātē Bufalo, ASV. Specializējas izglītības politikas jautājumu izpētē, īpaši pievēršoties vienlīdzīgu izglītības iespēju nodrošināšanai, izglītības pārvaldībai un finansēšanai, starptautiskajai studentu mobilitātei, un iekļaujošai izglītībai. Ir līdzredaktore Springer izdotajai grāmatai «The Emigrant Communities of Latvia: National Identity, Transnational Belonging, and Diaspora Politics», kas lasāma brīvpieejā.
Daina Grosa
Daina Grosa ir migracijas pētniece Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā. Nesen ieguvusi zinātnes doktora grādu (Ph.D.) Sussex Universitatē Lielbritānijā. Pētniecības interesēs iekļauti: bilingvisms, latviešu valodas mācīšana un uzturēšana diasporā, remigrācija un bērnu un jauniešu labbūtība, imigrantu un bēgļu bērnu integrācija izglītības sistēmā mītnes valstī. Darbojusies dažādos diasporas NVO, tostarp PBLA (Pasaules Brīvo latviešu apvienībā) izglītības jomā, nesen ar domubiedriem dibinājusi biedrību Latviešu valodas uzturēšana diasporas ģimenēs. Publicējusies dažāda veida starptautiskās publikācijās par remigrācijas jautājumiem, kā arī publikācijās Latvijā gan par remigrāciju, gan latviešu valodas uzturēšanu.
Oksana Žabko
Oksana Žabko, ieguvusi zinātnes doktores grādu (Ph.D.) sociālajās zinātnēs Latvijas universitātē, ir Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece. Pētnieciskās intereses ietver darba migrācijas, profesijas izvēles un profesionālās mobilitātes, prasmju novērtēšanas un pieaugušo izglītības, kā arī diskriminācijas izglītības un darba vidē izpēti. Publicējusies par darba migrācijas un profesionālās mobilitātes pieredzi un sekām starptautiskos un vietēja mēroga akadēmiskajos izdevumos. Pārvalda gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās pētījumu metodes, savā disertācijas pētījumā savākusi apjomīgu darba dzīves biogrāfisko interviju klāstu (aizstāvēts 2023).
Aleksandrs Aleksandrovs
A. Aleksandrovam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze nacionāla un starptautiska līmeņa salīdzinošo socioloģisko pētījumu veikšanā un koordinēšanā. Viņš specializējas pētījumu metodoloģijas izstrādē un harmonizēšanā, datu apstrādes un arhivēšanas plānošanā un ieviešanā, kā arī pētījumu ētikas un personas datu apstrādes jautājumos.
Aleksandrs ieguvis maģistra grādu socioloģijā Latvijas Universitātē. Viņš ir piedalījies virknē plaša mēroga pētniecisku projektu īstenošanā, tajā skaitā: Generations and Gender Programme, EUROSTUDENT (V un VI posmi), European Social Survey (3. un 4. posmi), «Cultural Heritage and Identities of Europe’s Future» (CHIEF).
Profesionālās intereses: salīdzinošu pētījumu metodoloģija, datu un procesu pārvaldība, migrācija, augstākās izglītības socioloģija, datu vizualizācija.
Santa Barone-Upeniece
Iegūtā pieredze vairāk nekā 15 gadus valsts sektorā ir Santas Barones-Upenieces priekšrocība, demonstrējot izcilību ES fondu programmu pārraudzībā dažādās nozarēs, tostarp transporta, pašvaldību, lauku tūrisma un uzņēmējdarbības jomā. Viņas kompetences attiecas arī uz valsts atbalsta programmu NVO un medijiem ieviešanu, pašvaldību stratēģisko plānošanu un prasmi orientēties ES fondu atbalsta sistēmās. Santu interesē projekti par marginalizēto sociālo grupu integrēšanos sabiedrībā.
Zane Meļķe
Zane šobrīd studē socioloģiju doktorantūras programmā Latvijas Universitātē. Viņas pētnieciskā interese ir saistīta ar migrāciju un integrāciju, īpaši izglītības pieejamību latviski nerunājošiem bērniem un viņu iekļaušanu sabiedrībā (vai atgrūšanu) caur skolu izglītības sistēmu. Zane pētījumi ir saistīti arī jautājumiem par vērtību maiņu, zināšanu un pieredzes uzkrāšanu mobilitātes laikā un to iespējamo pārnesi gan uz izcelsmes, gan uzņemošajām valstīm. Iekļaujoša sabiedrība un kopienu atbalsta iespēju jautājums korelē ar darbu ES fondu programmā «Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības».
Pētnieki un eksperti iepriekš realizētajos projektos
Ieva Reine
I. Reine ieguvusi doktora grādu sociālajā medicīnā un dzimtes studijās Ūmeo universitātē, Zviedrījā. I. Reines pētnieciskā darba fokusā ir cilvēku ar smagiem veselības traucējumiem labklājība un sociālā apdrošināšana. Viņa ir sociālās apdrošināšanas eksperte un analītiķe Zviedrījas Sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kā arī pētniece Upsalas Universitātē, Zviedrijā, kur viņa bija vadošā pētniece nozīmīgā FORTE finansētajā pētnieciskajā projektā. Pēdējā laikā pētnieces uzmanības laukā ir Eiropas sociālās drošības sistēmu un likumdošanas salīdzinošā izpēte.
Pētnieciskās intereses: dažādi sabiedrības veselības aspekti, pāreju no jauniešu uz pieaugušo statusu, invaliditāte un labklājība, sociālā apdrošināšana un sociālās drošības sistēmas.
Ieva piedalījās projektā «Labklājība un integrācija migrācijas kontekstā».
Mihails Hazans
M. Hazans ir Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors un Bonnas Darba Pētījumu institūta IZA asociētais pētnieks. Prof. Hazana pētījumi skar plašu darba tirgus problēmu spektru, t.sk. migrāciju, bezdarba risku, bezdarbnieku apmācību, etnisko minoritāšu integrāciju, neformālo nodarbinātību, izglītības ekonomiku. Viņš ir bijis eksperts vai konsultants tādām starptautiskām organizācijām, kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Pasaules Banka, ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID), Eiropas Komisija un Starptautiskā Darba Organizācija (ILO). Par emigrācijas pētījumiem 2011. gadā M. Hazanam piešķirta Spīdolas balva ekonomikā, bet viena no viņa publikācijā par šo tēmu ir iekļauta 2012. g. Latvijas zinātnes sasniegumu sarakstā. M. Hazans ir Latvijas Zinātnes padomes eksperts ekonomikā, LU promocijas padomes ekonomikā loceklis, BVEF Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta Zinātniskās padomes loceklis un Globālās Darba organizācijas asociētais pētnieks.
M. Hazans piedalījās projektā «Labklājība un integrācija migrācijas kontekstā», «Latvijas emigrantu kopienas» un citos.
Evija Kļave
Evija Kļave ieguvusi sociālo zinātņu doktora grādu politikas socioloģijā Latvijas Universitātē 2010. gadā. Līdzšinējo profesionālo darbību īsteno, būdama vadošā pētniece Baltijas Sociālo zinātņu institūtā (kopš 2000. gada), kur pēdējie nozīmīgākie pētījumi saistīti ar Latvijas politikas plānošanas sistēmas izvērtējumu un mazo lauku skolu politikas veidošanu. No 2010. līdz 2013. gadam E. Kļaves zinātniskā darbība ir bijusi saistīta ar nacionālās identitātes pētniecību, piedaloties valsts pētījumu programmā «Nacionālā identitāte».
Pētnieciskās intereses iekļauj etniskās attiecības Latvijā, valodas un izglītības politiku, nacionālās identitātes pētniecību, migrācijas jautājumus, diskursa analīzes pielietojumu sociālpolitiskajos pētījumos.
Māris Goldmanis
Māris Goldmanis ieguvis doktora grādu ekonomikā Čikāgas Universitātē, strādājis Londonas Universitātes Karaliskajā Holoveja koledžā, ir vairāku zinātnisku publikāciju autors. Projektā M. Goldmanis padziļināti pievēršas nacionālās identitātes transformācijas svešumā un tās ietekmes uz integrāciju mītnes zemes sabiedrībā izpētei, kā arī reemigrācijas procesu analīzes un izvērtēšanas metodikas izstrādei.
Andris Saulītis
Sociālantropologs Andris Saulītis ieguvis maģistra grādu Rīgas Stradiņa Universitātē, kā arī The New School for Social Research (ASV). Šobrīd Eiropas Universitātes Institūtā (Itālija) studē politikas un sociālo zinātņu doktorantūrā. Pētnieciskās intereses saistītas ar sociālo atmiņu un ekonomikas antropoloģiju.
Ieva Skubiņa (Kārkliņa)
I. Kārkliņai ir vairāk nekā 10 gadu pieredze nacionāla un starptautiska līmeņa salīdzinošo socioloģisko pētījumu vadīšanā un koordinēšanā, kā arī rekomendāciju izstrādē par izmaiņām sabiedrības veselības un sociālās politikas plānošanā un īstenošanā. Pētnieciskās intereses prioritāri saistītas ar reģionālo attīstību sociālās iekļaušanas kontekstā, izglītības un jaunatnes socioloģiju.
I. Kārkliņa ieguvusi vadībzinātņu maģistra grādu izglītības vadībā Latvijas Universitātē un sociālo zinātņu doktora grādu socioloģijā Rīgas Stradiņa universitātē, izstrādājot promocijas darbu par tēmu «Latvijas trūcīgo ģimeņu bērnu izglītības sasniegumus ietekmējošie faktori», padziļināti pētot drošumspējas un sociālā elastīguma (resilience) determinantus.
Daiga Kamerāde
Daiga Kamerāde-Hanta ieguvusi sociālo un politisko zinātņu doktora grādu Kembridžas Universitātē Lielbritānijā. Septiņpadsmit gadus strādājusi kā lektore vairākās Latvijas un Lielbritānijas augstskolās, kā arī kā pētniece Mančestras un Birmingemas universitātēs. Vairāku zinātnisko rakstu, pētījuma pārskatu un grāmatu nodaļu autore.
Daigas pētnieciskās intereses saistās ar lielu datu kopu pielietojumu kvantitatīvajos un jaukto metožu pētījumos sociālajās zinātnēs, īpaši pievēršoties ar darbu un nodarbinātību saistītajām sociālajām pārmaiņām sabiedrībā.
Laura Sūna
Socioloģe Laura Sūna ir ieguvusi doktora grādu komunikācijas zinātnē Brēmenes universitātē Vācijā. Laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam L. Sūna kā pētniece strādāja Brēmenes universitātē un realizēja Vācijas Zinātnes padomes finansēto projektu «Integrations- und Segregationspotenziale digitaler Medien am Beispiel der kommunikativen Vernetzung von ethnischen Migrationsgemeinschaften». 2013. gadā L. Sūna bija lektore Berlīnes Brīvās Universitātes Publicistikas un komunikāciju zinātnes nodaļā.
Pētnieciskās intereses: migrācijas aspekti; mediju loma identitātes un kopienu veidošanā; populārās kultūras preferences jauniešu un vecāka gadagājumu cilvēku vidū.
Jānis Buholcs
Jānis Buholcs 2013. gadā Latvijas Universitātē ieguvis komunikācijas zinātnes doktora grādu; šobrīd ir Vidzemes augstskolas docents. Līdzšinējā darbā pievērsies tiešsaistes komunikācijas izpētei indivīdu starppersonu attiecību, sociālā kapitāla un sociālās tīklošanās kontekstā. Citu pētniecisko interešu vidū ir tiešsaistes sociālo telpu arhitektūra, kā arī citi ar sociālo mediju attīstību, darbību un lietošanu saistīti jautājumi. Papildus zinātniskajam darbam strādā žurnālistikā.
Iveta Jurkāne-Hobein
Iveta ir ieguvusi maģistra grādu socioloģijā Latvijas Universitātē. Šobrīd studē socioloģiju doktorantūras programmā Upsalas Universitātē sadarbībā ar Sodertornas Universitāti un Baltijas un Austrumeiropas Doktorantu skolu (Baltic and East European Graduate School) Zviedrijā. Doktora darbs tiek rakstīts par indivīdu romantisku attiecību uzturēšanas stratēģijām, partneriem attiecības uzturot no ģeogrāfiska attāluma. Pētījums tiek veikts socioloģijas apakšnozarē «Ģimenes socioloģija», bet, ņemot vērā pētījuma tēmu, tas daļēji pārklājas arī ar migrācijas, starppersonu komunikācijas un interneta studijām. Doktordarba teorētiskais ietvars ir simboliskais interakcionisms.