LU Filozofijas un socioloģijas institūts regulāri īsteno pēcnieciskus projektus, piesaistot dažādās zinātnes nozarēs atzītus speciālistus. Šajā lapā vēlamies iepazīstināt Jūs ar pētniekiem un ekspertiem, kuri sniedza ieguldījumu mūsu projektos pēdējo gadu laikā.
Pētnieki
- Inta Mieriņa
- Mihails Hazans
- Ieva Reine
- Ilze Koroļeva
- Māris Goldmanis
- Andris Saulītis
- Aleksandrs Aleksandrovs
- Daina Grosa
- Inese Šūpule
- Mārtiņš Kaprāns
- Evija Kļave
- Rita Kaša
- Daiga Kamerāde
- Laura Sūna
Eksperti
Pētnieki
Inta Mieriņa
Dr. Inta Mieriņa ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore un Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, LUFSI projekta «Labklājība un integrācija migrācijas kontekstā» vadītāja.
Iepriekš I. Mieriņa vadīja pētniecisko projektu «Latvijas emigrantu kopienas», kura ietvaros 2014. gadā tika aptaujāti vairāk nekā 14 000 ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo. Tāpat I. Mieriņa bijusi iesaistīta vairākos liela mēroga Eiropas pētnieciskajos projektos, darbojas kā Eiropas Komisijas eksperte, bijusi vairāku stipendiju, t.sk., Fulbraita stipendijas un Eiropas Zinātņu akadēmijas Mazās Fēliksa balvas laureāte. I. Mieriņa viesojusies kā pētniece Ārhusas Universitātē Dānijā, Ilinoisas Universitātē Čikāgā, Vasingtonas un Jeila univesitātēs ASV, GESIS EUROLAB Vācijā, kā arī strādājusi Varšavas universitātē Polijā.
I. Mieriņas zinātniskās publikācijas publicētas tādos žurnālos kā Social Science Research, The Sociological Review, European Societies, Europe-Asia Studies un citos. I. Mieriņa ir pārstāvējusi diasporas pētniekus Ārlietu ministrijas un Kultūras ministrijas organizētajā diasporas darba grupā, Diasporas likuma izstrādes darba grupā un šobrīd arī Diasporas konsultatīvajā padomē, regulāri sniedzot ieteikumus politikas veidotājiem par migrācijas un remigrācijas jautājumiem.
Pētnieciskās intereses: migrācija, nacionālā identitāte, sociālais kapitāls, politiskā līdzdalība, valsts-pilsoņu attiecības, sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība, labējais radikālisms, vēsturiskā atmiņa, kvantitatīvo pētījumu metodoloģija.
Mihails Hazans
M. Hazans ir Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors un Bonnas Darba Pētījumu institūta IZA asociētais pētnieks. Prof. Hazana pētījumi skar plašu darba tirgus problēmu spektru, t.sk. migrāciju, bezdarba risku, bezdarbnieku apmācību, etnisko minoritāšu integrāciju, neformālo nodarbinātību, izglītības ekonomiku. Viņš ir bijis eksperts vai konsultants tādām starptautiskām organizācijām, kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Pasaules Banka, ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID), Eiropas Komisija un Starptautiskā Darba Organizācija (ILO). Par emigrācijas pētījumiem 2011. gadā M. Hazanam piešķirta Spīdolas balva ekonomikā, bet viena no viņa publikācijā par šo tēmu ir iekļauta 2012. g. Latvijas zinātnes sasniegumu sarakstā. M. Hazans ir Latvijas Zinātnes padomes eksperts ekonomikā, LU promocijas padomes ekonomikā loceklis, BVEF Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta Zinātniskās padomes loceklis un Globālās Darba organizācijas asociētais pētnieks.
Šobrīd M. Hazans ir vadošais pētnieks LU FSI projektā «Labklājība un integrācija migrācijas kontekstā».
Ieva Reine
I. Reine ieguvusi doktora grādu sociālajā medicīnā un dzimtes studijās Ūmeo universitātē, Zviedrījā. I. Reines pētnieciskā darba fokusā ir cilvēku ar smagiem veselības traucējumiem labklājība un sociālā apdrošināšana. Viņa ir sociālās apdrošināšanas eksperte un analītiķe Zviedrījas Sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kā arī pētniece Upsalas Universitātē, Zviedrijā, kur viņa bija vadošā pētniece nozīmīgā FORTE finansētajā pētnieciskajā projektā. Pēdējā laikā pētnieces uzmanības laukā ir Eiropas sociālās drošības sistēmu un likumdošanas salīdzinošā izpēte.
Pētnieciskās intereses: dažādi sabiedrības veselības aspekti, pāreju no jauniešu uz pieaugušo statusu, invaliditāte un labklājība, sociālā apdrošināšana un sociālās drošības sistēmas.
Šobrīd Ieva ir vadošā pētniece projektā «Labklājība un integrācija migrācijas kontekstā».
Ilze Koroļeva
.png)
Ilze Koroļeva ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, kopš 2011. gada institūta direktora vietniece. Pētniece ieguvusi socioloģijas doktora grādu lietišķajā socioloģijā Latvijas Universitātē.
Ilze Koroļeva piedalījusies vairāk nekā četrdesmit jaunatnes izpētei veltītu projektu izstrādē un realizācijā, bijusi vairāku starptautisku salīdzinošu pētījumu, t.sk. longitudinālu zinātnisku projektu «Path of the Generation» (1992–1999), European School Survey Project on Alcohol and Other Drugs (ESPAD; 2003, 2007, 2011), World Values, European Social Survey, European Cities against Drugs (ECAD; 2006, 2008, 2010) un citu starptautisku pētījumu vadītāja un koordinatore Latvijā. Viņa ir vairāk nekā 50 jaunatnes problēmām veltītu publikāciju autore, starptautisku semināru un konferenču organizatore.
Pētnieciskās intereses: jaunatnes socioloģija, jauniešu migrācija, identitātes veidošanās un transformācijas, jauniešu integrācija mītnes zemes sabiedrībā, kvantitatīvo un salīdzinošo pētījumu metodoloģija.
Māris Goldmanis
Māris Goldmanis ieguvis doktora grādu ekonomikā Čikāgas Universitātē, strādājis Londonas Universitātes Karaliskajā Holoveja koledžā, ir vairāku zinātnisku publikāciju autors. Projektā M. Goldmanis padziļināti pievēršas nacionālās identitātes transformācijas svešumā un tās ietekmes uz integrāciju mītnes zemes sabiedrībā izpētei, kā arī reemigrācijas procesu analīzes un izvērtēšanas metodikas izstrādei.
Andris Saulītis
Sociālantropologs Andris Saulītis ieguvis maģistra grādu Rīgas Stradiņa Universitātē, kā arī The New School for Social Research (ASV). Šobrīd Eiropas Universitātes Institūtā (Itālija) studē politikas un sociālo zinātņu doktorantūrā. Pētnieciskās intereses saistītas ar sociālo atmiņu un ekonomikas antropoloģiju.
Aleksandrs Aleksandrovs
A. Aleksandrovam ir vairāk nekā 10 gadu pieredze nacionāla un starptautiska līmeņa salīdzinošo socioloģisko pētījumu veikšanā un koordinēšanā. Viņš specializējas pētījumu metodoloģijas izstrādē un harmonizēšanā, datu apstrādes un arhivēšanas plānošanā un ieviešanā, kā arī pētījumu ētikas un personas datu apstrādes jautājumos.
Aleksandrs ieguvis maģistra grādu socioloģijā Latvijas Universitātē. Viņš ir piedalījies virknē plaša mēroga pētniecisku projektu īstenošanā, tajā skaitā: Generations and Gender Programme , EUROSTUDENT (V un VI posmi), European Social Survey (3. un 4. posmi), «Cultural Heritage and Identities of Europe’s Future» (CHIEF). Migrācijas pētniecības jomā Aleksandrs kā eksperts sadarbojies ar Katalonijas Atvērto Universitāti un vēlāk regulāri sniedzis ieguldījumu LU īstenotajos migrācijas pētījumos.
Profesionālās intereses: salīdzinošu pētījumu metodoloģija, datu un procesu pārvaldība, migrācija, augstākās izglītības socioloģija, datu vizualizācija.
Daina Grosa
Daina Grosa ir zinātniskā asistente LU Filozofijas un socioloģijas institūtā. Maģistra grāds lietišķā valodniecībā (Applied Linguistics) iegūts Monaša Universitātē (Monash University) Austrālijā. Dainas pētījumi ir publicēti zinātniskās publikācijās un prezentēti starptautiskās konferencēs. 10 gadus darbojusies latviešu diasporas izglītības pārstāvniecībā globālā līmenī, kā arī bijusi diasporas izglītības aktīviste Austrālijā. Patlaban Daina ir doktorantūras studente Saseksas Universitātē (University of Sussex) Anglijā.
Pētnieciskās intereses: mātes valodas uzturēšana diasporā, diasporas skolu loma un bijušo skolēnu pašreflektēšana par diasporas skolu lietderīgumu, remigrācija un valsts politika attiecībā uz bērnu un jauniešu integrāciju skolās.
Inese Šūpule
Inese Šūpule ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece, kas pēta migrācijas un identitātes jautājumus. Šobrīd Inese īsteno pēcdoktorantūras programmas pētījumu par augsti kvalificētu speciālistu profesionālās mobilitātes pieredzi (1.1.1.2/VIAA/1/16/012).
Pētnieciskajā projektā «Latvijas emigrantu kopienas», I. Šūpule kopā ar E. Kļavi pievērsās no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās procesu analīzei, izmantojot kvalitatīvās datu ieguves un analīzes metodes. Balstoties uz padziļinātajām intervijām, tika analizēts, kā mainās remigrējošo iedzīvotāju nacionālā identitāte transnacionālisma apstākļos. Balstoties uz remigrējošo iedzīvotāju atgriešanās pieredzi, viņu motivācijas un vajadzību izpēti, tika veikts arī Latvijas remigrācijas politikas novērtējums. Pētījumā iegūtās atziņas tika prezentētas Saeimā, Valsts Kancelejā, Ārlietu, Ekonomikas un Kultūras ministrijās, kas sekmēja zinātnisko atziņu pielietojumu praktiskās politikas veidošanā.
I. Šūpulei ir socioloģijas doktora zinātniskais grāds politikas socioloģijā, kas iegūts 2012. gadā Latvijas Universitātē. Līdztekus projektiem LU FSI Inese Šūpule ir vadošā pētniece arī Baltijas Sociālo zinātņu institūtā.
Pētnieciskās intereses: migrācija, identitāte, sabiedrības integrācija, etniskās attiecības, pilsonība, valodu lietojums un zināšanas, izglītības pārvaldība, politikas plānošana un diskursu analīze.
Mārtiņš Kaprāns
M. Kaprāns ir doktora grāds komunikācijas zinātnē, kuru viņš ieguva 2012. gadā Latvijas Universitātē. No 2013. līdz 2015. gadam viņš bija pētnieks Tartu Universitātes Politikas un pārvaldības institūtā (tagad – Juhana Šites institūts). Kaprāns ir vairāk nekā 40 zinātnisko publikāciju autors. Viņa pētniecisko interešu laukā ietilpst Baltijas darba migranti, Krievvalodīgās kopienas Baltijas valstīs, Krievijas stratēģiskie naratīvi un vēstures politika Centrālajā un Austrumeiropā.
Pašlaik M. Kaprāns īsteno pēcdoktorantūras pētniecības projektu «Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji» (Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/103). Paralēli savai zinātniskajai darbībai viņš ir arī ieguvis pieredzi rīcībpolitikas veidošanā, darbojoties kā aizsardzības ministra, kultūras ministra un Eiropas parlamenta deputāta padomnieks.
Evija Kļave
Evija Kļave ieguvusi sociālo zinātņu doktora grādu politikas socioloģijā Latvijas Universitātē 2010. gadā. Līdzšinējo profesionālo darbību īsteno, būdama vadošā pētniece Baltijas Sociālo zinātņu institūtā (kopš 2000. gada), kur pēdējie nozīmīgākie pētījumi saistīti ar Latvijas politikas plānošanas sistēmas izvērtējumu un mazo lauku skolu politikas veidošanu. No 2010. līdz 2013. gadam E. Kļaves zinātniskā darbība ir bijusi saistīta ar nacionālās identitātes pētniecību, piedaloties valsts pētījumu programmā «Nacionālā identitāte».
Pētnieciskās intereses iekļauj etniskās attiecības Latvijā, valodas un izglītības politiku, nacionālās identitātes pētniecību, migrācijas jautājumus, diskursa analīzes pielietojumu sociālpolitiskajos pētījumos.
Rita Kaša
Rita ieguvusi Filozofijas zinātņu doktora grādu (Ph. D.) salīdzināmajā izglītībā Ņujorkas Pavalsts universitātē Bufalo, pirms tam studējusi politoloģiju Latvijas Universitāte.
Ritas Kašas primārās akadēmiskās intereses saistās ar izglītības sistēmu izpēti starptautiskā un salīdzināmā perspektīvā. Līdz šim sistemātiski pētniece pievērsusies studentu subsidēšanas un kreditēšanas problemātikai kā Latvijā, tā arī citviet Eiropā, ASV, Austrālijā un Kanādā. Papildus augstākās izglītības finansēšanai, Rita iedziļinās arī problemātikā, kas saistās ar izglītības vadību un saturu dažādos sistēmas līmeņos un izglītības vietu un lomu sabiedrībā.
Daiga Kamerāde
Daiga Kamerāde-Hanta ieguvusi sociālo un politisko zinātņu doktora grādu Kembridžas Universitātē Lielbritānijā. Septiņpadsmit gadus strādājusi kā lektore vairākās Latvijas un Lielbritānijas augstskolās, kā arī kā pētniece Mančestras un Birmingemas universitātēs. Vairāku zinātnisko rakstu, pētījuma pārskatu un grāmatu nodaļu autore.
Daigas pētnieciskās intereses saistās ar lielu datu kopu pielietojumu kvantitatīvajos un jaukto metožu pētījumos sociālajās zinātnēs, īpaši pievēršoties ar darbu un nodarbinātību saistītajām sociālajām pārmaiņām sabiedrībā.
Laura Sūna
Socioloģe Laura Sūna ir ieguvusi doktora grādu komunikācijas zinātnē Brēmenes universitātē Vācijā. Laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam L. Sūna kā pētniece strādāja Brēmenes universitātē un realizēja Vācijas Zinātnes padomes finansēto projektu «Integrations- und Segregationspotenziale digitaler Medien am Beispiel der kommunikativen Vernetzung von ethnischen Migrationsgemeinschaften». 2013. gadā L. Sūna bija lektore Berlīnes Brīvās Universitātes Publicistikas un komunikāciju zinātnes nodaļā.
Pētnieciskās intereses: migrācijas aspekti; mediju loma identitātes un kopienu veidošanā; populārās kultūras preferences jauniešu un vecāka gadagājumu cilvēku vidū.
Eksperti
Projektu īstenošanā esam sadarbojušies arī ar dažādu jomu ekspertiem:
Ieva Skubiņa (Kārkliņa)
I. Kārkliņai ir vairāk nekā 10 gadu pieredze nacionāla un starptautiska līmeņa salīdzinošo socioloģisko pētījumu vadīšanā un koordinēšanā, kā arī rekomendāciju izstrādē par izmaiņām sabiedrības veselības un sociālās politikas plānošanā un īstenošanā. Pētnieciskās intereses prioritāri saistītas ar reģionālo attīstību sociālās iekļaušanas kontekstā, izglītības un jaunatnes socioloģiju.
I. Kārkliņa ieguvusi vadībzinātņu maģistra grādu izglītības vadībā Latvijas Universitātē un sociālo zinātņu doktora grādu socioloģijā Rīgas Stradiņa universitātē, izstrādājot promocijas darbu par tēmu «Latvijas trūcīgo ģimeņu bērnu izglītības sasniegumus ietekmējošie faktori», padziļināti pētot drošumspējas un sociālā elastīguma (resilience) determinantus.
Jānis Buholcs
Jānis Buholcs 2013. gadā Latvijas Universitātē ieguvis komunikācijas zinātnes doktora grādu; šobrīd ir Vidzemes augstskolas docents. Līdzšinējā darbā pievērsies tiešsaistes komunikācijas izpētei indivīdu starppersonu attiecību, sociālā kapitāla un sociālās tīklošanās kontekstā. Citu pētniecisko interešu vidū ir tiešsaistes sociālo telpu arhitektūra, kā arī citi ar sociālo mediju attīstību, darbību un lietošanu saistīti jautājumi. Papildus zinātniskajam darbam strādā žurnālistikā.
Iveta Jurkāne-Hobein
Iveta ir ieguvusi maģistra grādu socioloģijā Latvijas Universitātē. Šobrīd studē socioloģiju doktorantūras programmā Upsalas Universitātē (sadarbībā ar Sodertornas Universitāti un Baltijas un Austrumeiropas Doktorantu skolu (Baltic and East European Graduate School) Zviedrijā. Doktora darbs tiek rakstīts par indivīdu romantisku attiecību uzturēšanas stratēģijām, partneriem attiecības uzturot no ģeogrāfiska attāluma. Pētījums tiek veikts socioloģijas apakšnozarē «Ģimenes socioloģija», bet, ņemot vērā pētījuma tēmu, tas daļēji pārklājas arī ar migrācijas, starppersonu komunikācijas un interneta studijām. Doktordarba teorētiskais ietvars ir simboliskais interakcionisms.