2026. gada 9. novembrī aicinām uz ReCoM projekta semināru un diskusiju par Ukrainas iedzīvotāju adaptāciju un integrāciju Latvijā, kā arī bērnu izglītības ceļiem un ģimeņu izglītības izvēlēm ilgstošas nenoteiktības apstākļos.
Jaunumi
Starp divām sistēmām: Ukrainas pārvietoto jauniešu izglītība, nenoteiktība un piederība Latvijā
Ukrainas jaunieši Latvijā dzīvo starp divām izglītības sistēmām, divām valodām un neskaidriem nākotnes scenārijiem. Mācību izvēles piespiedu migrācijas apstākļos nav tikai akadēmisks jautājums, bet arī veids, kā ģimenes cenšas saglabāt vairākas iespējas vienlaikus. Paralēlā izglītība, valodas barjeras un nepilnīga sociālā iekļaušanās rada papildu slodzi, īpaši pusaudžiem. Pētniece Hanna Markova secina, ka «pagaidu» dzīve starp sistēmām kļuvusi par ilgstošu sociālu realitāti, kas ietekmē jauniešu identitāti un nākotnes izvēles.
Kā pārvietotie ukraiņi pārvērš vēlmi rīkoties pilsoniskajā līdzdalībā Latvijā
Oksana Žabko analizē ukraiņu pilsoniskās līdzdalības pieaugumu Latvijā. Balstoties uz intervijām, kas veiktas ReCoM projekta ietvaros, viņa pēta, kāpēc šī pašorganizēšanās ir unikāla parādība salīdzinājumā ar citu jauno iebraucēju grupu sadrumstaloto iesaisti Eiropā. Pētniece izceļ to, kā pārvietotie ukraiņi no palīdzības meklētājiem centros kļuvuši par līderiem, kuri izmanto savu profesionālo pieredzi tiesību, izglītības un administrācijas jomās jaunajās kopienās
Pilsētas attīstības un integrācijas laboratorijas: jauns instruments pašvaldību un vietējo kopienu sadarbībai
Latvijas pašvaldībās nepieciešami inovatīvi risinājumi, lai aktivizētu iedzīvotāju līdzdalību un veicinātu dažādu sabiedrības grupu, tostarp reemigrantu un imigrantu, integrāciju. Viens no instrumentiem šim nolūkam ir Pilsētas attīstības un integrācijas laboratorijas (PAIL) – platformas, kas veido tiltu starp pašvaldībām, augstākās izglītības iestādēm, uzņēmējiem un iedzīvotāju kopienām.
Oleksijs Zaričanskis: Ukraiņi pēta ukraiņus Latvijā
Kādam jābūt cilvēkam, kas pēta sociumu? Distancētam, tādam, kura attieksme pret cilvēci ir kā pret interesantu un nemierīgu fenomenu, vai līdzjūtīgam, piedodošam un saprotošam? LUFSI pētniece Hanna Paļija dalās ar savu pieredzi un pārdomām ar LSM.lv.
Latviešu valodas prasmes un apguve diasporā
Kā mainās latviešu valodas prasme diasporā un cik bieži sliktās valodas zināšnas kļūst par iemeslu, lai atliktu plānus braukt uz Latviju? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kam uzmanību pievērš pētnieki, ar kuriem tiekamies raidījumā «Globālais latvietis. 21.gadsimts». Saruna arī par to, kā valoda veido mūsu identitāti. Diskutē socioloģe, diasporas pētniece, Latvijas Universitātes tenūrprofesore Inta Mieriņa un Latvijas Universitātes Filozofiijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Daina Grosa.
Pētnieki: Latviešu valodu neiemācās tikai no grāmatām, bet arī latviskā vidē
28. aprīlī LU 83. konferences ietvaros sekcijā «Latviešu valodas kā svešvalodas apguve – Latvijas ilgtspējas jautājums» Daina Grosa un Zane Meļķe sniedza ieskatu sākotnējos secinājumos par imigrantu un bēgļu bērnu iekļaušanos Latvijas skolās pētījumā «Migrantu uzņemšana nenoteiktības apstākļos: pārvaldība un vietējā līmeņa iekļaušana».
Diskusijas par mūsdienu migrācijas jautājumiem Eiropā
Vadošie migrācijas pētnieki — Inta Mieriņa, Rasels Kings un Monika Šuļecka — atklāj Latvijas Universitātes 83. zinātnisko konferenci. Skatieties tiešraides ierakstu.
