Ukrainas jaunieši Latvijā dzīvo starp divām izglītības sistēmām, divām valodām un neskaidriem nākotnes scenārijiem. Mācību izvēles piespiedu migrācijas apstākļos nav tikai akadēmisks jautājums, bet arī veids, kā ģimenes cenšas saglabāt vairākas iespējas vienlaikus. Paralēlā izglītība, valodas barjeras un nepilnīga sociālā iekļaušanās rada papildu slodzi, īpaši pusaudžiem. Pētniece Hanna Markova secina, ka «pagaidu» dzīve starp sistēmām kļuvusi par ilgstošu sociālu realitāti, kas ietekmē jauniešu identitāti un nākotnes izvēles.

Oksana Žabko analizē ukraiņu pilsoniskās līdzdalības pieaugumu Latvijā. Balstoties uz intervijām, kas veiktas ReCoM projekta ietvaros, viņa pēta, kāpēc šī pašorganizēšanās ir unikāla parādība salīdzinājumā ar citu jauno iebraucēju grupu sadrumstaloto iesaisti Eiropā. Pētniece izceļ to, kā pārvietotie ukraiņi no palīdzības meklētājiem centros kļuvuši par līderiem, kuri izmanto savu profesionālo pieredzi tiesību, izglītības un administrācijas jomās jaunajās kopienās

Latvijas pašvaldībās nepieciešami inovatīvi risinājumi, lai aktivizētu iedzīvotāju līdzdalību un veicinātu dažādu sabiedrības grupu, tostarp reemigrantu un imigrantu, integrāciju. Viens no instrumentiem šim nolūkam ir Pilsētas attīstības un integrācijas laboratorijas (PAIL) – platformas, kas veido tiltu starp pašvaldībām, augstākās izglītības iestādēm, uzņēmējiem un iedzīvotāju kopienām.

Kādam jābūt cilvēkam, kas pēta sociumu? Distancētam, tādam, kura attieksme pret cilvēci ir kā pret interesantu un nemierīgu fenomenu, vai līdzjūtīgam, piedodošam un saprotošam? LUFSI pētniece Hanna Paļija dalās ar savu pieredzi un pārdomām ar LSM.lv.

Kā mainās latviešu valodas prasme diasporā un cik bieži sliktās valodas zināšnas kļūst par iemeslu, lai atliktu plānus braukt uz Latviju? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kam uzmanību pievērš pētnieki, ar kuriem tiekamies raidījumā «Globālais latvietis. 21.gadsimts». Saruna arī par to, kā valoda veido mūsu identitāti. Diskutē socioloģe, diasporas pētniece, Latvijas Universitātes tenūrprofesore Inta Mieriņa un Latvijas Universitātes Filozofiijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Daina Grosa.

Vadošie migrācijas pētnieki — Inta Mieriņa, Rasels Kings un Monika Šuļecka — atklāj Latvijas Universitātes 83. zinātnisko konferenci. Skatieties tiešraides ierakstu.

Latvijā pašlaik trūkst efektīvu mehānismu un instrumentu, kas palīdzētu pilnveidot zināšanas un prasmes tiem, kas strādā ar bēgļiem un migrantiem, tostarp pašvaldību pārstāvjiem, piemēram, sociālo dienestu darbiniekiem. Viens no risinājumiem šai situācijai varētu būt Migrācijas akadēmijas izveidošana, pieredzi smeļoties Polijas pieejā.