Kādam jābūt cilvēkam, kas pēta sociumu? Distancētam, tādam, kura attieksme pret cilvēci ir kā pret interesantu un nemierīgu fenomenu, vai līdzjūtīgam, piedodošam un saprotošam? LUFSI pētniece Hanna Paļija dalās ar savu pieredzi un pārdomām ar LSM.lv.

Kā mainās latviešu valodas prasme diasporā un cik bieži sliktās valodas zināšnas kļūst par iemeslu, lai atliktu plānus braukt uz Latviju? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kam uzmanību pievērš pētnieki, ar kuriem tiekamies raidījumā «Globālais latvietis. 21.gadsimts». Saruna arī par to, kā valoda veido mūsu identitāti. Diskutē socioloģe, diasporas pētniece, Latvijas Universitātes tenūrprofesore Inta Mieriņa un Latvijas Universitātes Filozofiijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Daina Grosa.

Vadošie migrācijas pētnieki — Inta Mieriņa, Rasels Kings un Monika Šuļecka — atklāj Latvijas Universitātes 83. zinātnisko konferenci. Skatieties tiešraides ierakstu.

Latvijā pašlaik trūkst efektīvu mehānismu un instrumentu, kas palīdzētu pilnveidot zināšanas un prasmes tiem, kas strādā ar bēgļiem un migrantiem, tostarp pašvaldību pārstāvjiem, piemēram, sociālo dienestu darbiniekiem. Viens no risinājumiem šai situācijai varētu būt Migrācijas akadēmijas izveidošana, pieredzi smeļoties Polijas pieejā.

Šī gada 16. oktobrī Latvijas Universitātes migrācijas pētījumu grupa uzsāk nu jau trešo apjomīgo Latvijas diasporas aptauju. Šogad tā pievēršas diasporas politiskajai iesaistei un ekonomiskajām saitēm ar Latviju.

Mārtiņa Kaprāna grāmata «Latvieši tur. Latvijas emigrantu mobilitāte un iesakņošanās Lielbritānijā 21. gadsimteņa sākumā» ir analītisks stāsts par cilvēkiem, kas pēdējo 30 gadu laikā pārcēlušies uz dzīvi Lielbritānijā.

Lai noskaidrotu atgriešanās apstākļus un nosacījumus dažādos Latvijas reģionos, Latvijas Universitātes pētnieki veic pētījumu.