Lai noskaidrotu atgriešanās apstākļus un nosacījumus dažādos Latvijas reģionos, Latvijas Universitātes pētnieki veic pētījumu.

Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju veica apjomīgu pētījumu un publicēja ziņojumu par starptautiskās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu gatavību iesaistīties ciešākā un sistemātiskākā sadarbībā ar valsti.

Globalizētā pasaulē arvien pieaug starptautisku tīklojumu nozīme. Starptautiska iesaiste ir būtiska gan valsts pārvaldē un ārpolitikā, gan dažādu nozaru sekmīgai attīstībai. Nelielām valstīm ar ierobežotiem finansiālajiem un cilvēkresursiem, kā Latvijai, stratēģiska un mērķtiecīga sadarbība ar savas diasporas profesionāļiem var būt nozīmīgs valsts atpazīstamības un diplomātiskās ietekmes palielināšanas instruments.

Pētījumu īstenojuši Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki. Pētījuma elektronisko izdevumu sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru sagatavojušas LU FSI pētnieces Inta Mieriņa, Ilze Koroļeva, Daina Grosa un Rasa Jansone.

Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie saskarsmes ierobežojumi veicinājuši to, ka visā pasaulē arvien vairāk uzņēmumu un iestāžu pilnībā vai daļēji pārgājušas uz attālināto darbu. Latvijas Universitātes migrācijas pētnieki uzsākuši pētījumu par iespējām Latvijas darba tirgū plašāk iesaistīt ārvalstīs strādājošos, kuru darba specifika pieļauj attālināto darbu, vai arī veicināt remigrāciju uz Latviju, saglabājot darbu ārzemēs.

Aptaujā aicināti piedalīties jaunieši, kuri ir 16–30 gadus gadus veci, kā arī vecāki, kuru bērni ir piedalījušies vai iespējams nākotnē varētu piedalīties diasporas bērniem un jauniešiem domātās nometnēs vai vasaras vidusskolās.