Par Latvijas valsts atbalstu diasporai un remigrējušām ģimenēm — LU FSI pētnieces Dainas Grosa intervijā ar Latviešu valodas aģentūras direktora vietnieci Daci Dalbiņu un LVA metodiķēm Aiju Otomeri un Lieni Valdmani. Publicējam intervijas otro daļu.

Pagājušā gada nogalē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar Diasporas un migrācijas pētījumu centru īstenoja pētījumu par latviešu valodas uzturēšanu diasporā, tostarp vecāku izmantotajiem mācību materiāliem, diasporas skolu apmeklēšanu un citiem aktuāliem jautājumiem. Gatavojoties pētījuma ziņojuma publicēšanai, pētniece Daina Grosa aicināja uz interviju Latviešu valodas aģentūras direktora vietnieci Daci Dalbiņu un LVA metodiķēm Aiju Otomeri un Lieni Valdmani, lai izzinātu atbildes uz diasporas vecākiem svarīgiem jautājumiem, kurus izgaismoja aptauja. Publicējam intervijas pirmo daļu.

Izdevumā apskatītas tēmas, kas ir saistītas ar emigrācijas un trimdas jautājumiem. Pilns žurnāla teksts ir brīvi pieejams LU Akadēmiskā apgāda tīmekļa vietnē.

Katrs desmitais Latvijas valstspiederīgais, kas pašlaik dzīvo Apvienotajā Karalistē, Covid-19 pandēmijas laikā ir apsvēris iespēju emigrēt. To atklāj Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētnieka Mārtiņa Kaprāna decembrī veiktā tiešsaistes aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 1500 respondentu.

Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) no 7. decembra līdz 7. janvārim īsteno aptauju ar mērķi apzināt ārzemēs dzīvojošo Latvijas esošo un bijušo valstspiederīgo un viņu pēcteču paradumus, ceļojot uz Latviju, kā arī noskaidrot tūrisma pakalpojumu izmatošanas tendences Latvijā pirms Covid-19 radītajiem ceļošanas ierobežojumiem un šobrīd pandēmijas laikā.

Nesen sanāca saruna ar kādu paziņu, kurš, uzzinājis, ka pētu Baltijas darba migrantus Lielbritānijā, atklāja, ka arī ir ilgāku laiku dzīvojis un studējis UK. Tiesa, viņš tūdaļ uzsvēra, ka neesot tur bijis kā darba migrants. Šī, it kā nevainīgā, piebilde, ka es neesmu viens no viņiem, ir sociālās salīdzināšanās prakse, kuru esmu novērojis emigrantu izteikumos un attieksmēs. Tā ir strukturāla, nevis nejauša salīdzināšanās, kurā atbalsojas latviešu sociālā noslāņošanās, kā arī atšķirīgās pagātnes un nākotnes trajektorijas.

Visi interesenti aicināti uz Dr.sc.soc. Ineses Šūpules zinātniskās monogrāfijas «Latvijas augsti izglītotie emigranti: izglītības un darba pieredze Latvijā un ārvalstīs» prezentāciju tiešsaistē. Monogrāfijā augsti izglītoto emigrantu karjeras veidošana tiek skatītas mikro, mezo un makro līmenī. Tas ļauj pievērst uzmanību gan indivīdu izvēlēm, gan ģimenes, radinieku, sociālo tīklu un organizāciju ietekmei, gan arī ekonomiskiem un politiskiem faktoriem.

LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs turpina pētījumu par to, kā emigrācijā dzīvojošie cilvēki pieņem lēmumu par savām un savu bērnu nākotnes mācībām vai studijām. Kā viņi izvēlas, kur mācīties vai studēt, un vai saskata Latviju kā potenciālo studiju vietu? Pētījums tiecas apzināt ārpus Latvijas dzīvojošo, esošo un potenciālo studentu izglītības pieredzi un saprast, kā uzlabot Latvijas profesionālo skolu, koledžu un augstskolu studiju piedāvājumu.