Saturs
Projekta mērķi
Migrācijas un integrācijas pētījumos un literatūras avotos ir plaši izplatīta pārliecība, ka integrācija ir abpusējs migrantu un uzņemošās sabiedrības adaptācijas process, uzskatot, ka gan migranti, gan uzņemošā puse ir vienlīdz atbildīgi par integrācijas rezultātiem. Tomēr praksē uzmanība lielākoties pievērsta pašu migrantu atbildībai un pienākumiem, nenovērtējot uzņemošās valsts kontekstu, iedzīvotāju attieksmes un dažādu integrācijas aģentu lomu. Lai migrantu sociālā iekļaušana patiešām būtu veiksmīga, ir svarīgi, kā integrāciju ikdienas praksē izprot, interpretē un īsteno politikas īstenotāji, un kā sabiedrība un dažādi vietējie aktori pielāgojas un uzņem migrantus savā kopienā. Ļoti svarīga ir arī koordinācija starp dažādiem atbalsta sniegšanā bēgļiem iesaistītajiem dalībniekiem, kas Latvijas gadījumā ne vienmēr bijusi veiksmīga.
Viens no šī vērienīgā projekta galvenajiem mērķiem ir nodrošināt vispusīgu un ticamu integrācijas konteksta Latvijā novērtējumu dažādās jomās. Atsevišķi un sinerģijā analizēsim migrantu iekļaušanu valsts līmeņa politikā, pašvaldībās, darba vidē, izglītības iestādēs, vietējā sabiedrībā un,saņemot nepieciešamos pakalpojumus. Projekta mērķis ir sniegt arī līdz šim trūkstošo informāciju par jauniebraukušo ukraiņu un citu trešo valstu migrantu vajadzībām, plāniem, ikdienas pieredzi un vispārējo sociālo iekļaušanos un labklājību Latvijā no viņu pašu perspektīvas, kā arī izgaismot iespējamās imigrācijas un integrācijas pārvaldības stratēģijas nestabilitātes un nedrošības apstākļos.
Pētījuma rezultātā tiks izstrādātas starptautiskas publikācijas, organizēti semināri un diskusiju forums, kā arī izstrādātas rekomendācijas politikas veidotājiem.
Pētnieciskās metodes
Pētījumā tiks izmantotas gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās pētījuma metodes: Latvijas uzņēmēju un pašvaldību aptauja, padziļinātās intervijas ar migrantiem, politikas veidotājiem, pašvaldību pārstāvjiem, NVO, darba devējiem, skolotājiem un vecākiem, kā arī novērojumi un vizuālās metodes. Pētījumā piedāvātā izpētes metodoloģija, kas ir balstīta uz konkrētu pašvaldību gadījumu analīzi, ļaus izprast dažādo integrācijas aģentu nozīmi integrācijas procesu veicināšanā, kā arī izgaimos pašu migrantu ikdienas pieredzes, skatījumu un vajadzības.
Komanda
Projekta vadītāja: Inta Mieriņa
Vadošie pētnieki:
Pētnieki:
Doktoranti:
Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome, grants Nr. LZP-2023/1-0227.
Komunikācija ar sabiedrību
«Doktorantūra tuvplānā. LU Sociālo zinātņu doktora studiju programma» — Inta Mieriņa un Zane Meļķe piedalās Radio NABA raidījumā «Zinātnes vārdā» (2024.08.15).
«Latvia’s welcoming strategy for ukrainians fleeing war» — Oksanas Žabko raksts pētnieku tīkla Hromada vietnē (2024).
«The War in Ukraine and Latvia’s Russian-speaking Community» – Intas Mieriņas raksts Centre for East European and International Studies (ZOiS) vietnē (2024.06.26).
«Vislielākās bailes no migrantiem ir vietās, kur šo migrantu nav» – Intas Mieriņas saruna ar Māri Zanderu, publicēta portālā Delfi (2024.05.28).
«Migrācija Eiropā: kā atrast trauslo līdzsvaru starp drošību un solidaritāti?» – Inta Mieriņa sniedz komentāru Latvijas Radio (2024.05.08).
«Po vstupu do EU následovala v Lotyšsku vlna emigrace. V sousedních zemích hledají lepší život» – Inta Mieriņa sniedz komentāru Čehijas Radio ziņu portālam iROZHLAS (2024.04.20).
«Ukrainas bēgļu bērniem no 1. septembra rosina obligāti mācīties Latvijas skolās» — Daina Grosa sniedz komentāru LTV (2024.02.24).
«Ukraiņu uzņēmējas Latvijā: atvērt savu biznesu ir grūti, bet ne neiespējami» — Inta Mieriņa sniedz komentāru Latvijas Radio (2024.02.23).