Kādā valodā runā diaspora? Valodas situācijas dinamika

Kopsavilkums

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas pirms trīs gadu desmitiem un Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā, Latvijas valstspiederīgajiem emigrējot uz ārvalstīm, mainījusies viņu valodu prasme un valodas lietošanas tendences. Dzīvojot ārpus Latvijas lingvistiskās vides, Latvijas diasporas locekļiem uzsākot dzīvi un integrējoties citās valstīs – strādājot, studējot un ikdienā sazinoties ar vietējiem iedzīvotājiem citā valodā –, neizbēgami jaunā mītnes zemes valoda, kā arī citas valodas, kuras nepieciešamas saziņai, diasporā tiek izmantotas pastiprināti. Ir bijis svarīgi valodas lietošanas tendences diasporā monitorēt pētnieciskā ceļā, lai valsts varētu atbilstoši un laicīgi reaģēt, izstrādājot un piedāvājot diasporā mītošiem dažāda veida latviešu valodas apguves atbalsta pasākumus, kad tādi ir nepieciešami. Šajā publikācijā sniegts pārskats par latviešu valodas lietošanu diasporā galvenajās mītnes zemēs, kā arī par situācijas dinamiku izmantojot gan Latvijas Universitātes pētnieku apkopotos datus, gan ārējos apsekojumus.

Veids
Datums

Galvenās atziņas

  • Latviešu valodas lietošanas izmaiņas, no vienas puses, liecina par Latvijas valstspiederīgo un ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu atvērtību dzīvi dzīvot citādāk nekā viņu bērnībā. Dzīvojot Eiropas Savienībā ar tās savstarpēji atvērtām robežām, jārēķinās ar daudzvalodību arī ģimenē.
  • Latvijas valsts piedāvātie dažādie atbalsta pasākumi diasporā dzīvojošām ģimenēm valodas uzturēšanas, kultūras un pilsoniskās līdzdalības (etniskā pašlepnuma stiprināšanas) jomā stiprina Latvijas diasporas piederības sajūtu Latvijai, neskatoties uz to, ka diasporas dzīvesvieta var būt jebkura valsts pasaulē.
  • Angļu valoda gan neapšaubāmi turpinās atstāt savu lielo ietekmi uz jebkuru diasporā mītošo ģimeni, jo tā ir ne tikai globālā saziņas valoda darbā un ģimenē, bet arī daļēji netiešā veidā viens no bērnu izglītojošiem līdzekļiem.
Uz priekšu
Atpakaļ