Kopsavilkums
Politikas rekomendāciju sērijā — īsi praktiski secinājumi par galveniem migrācijas pētījumu virzieniem
Īsumā
- Gandrīz visās Eiropas valstīs, kuras ir lielākās latviešu diasporas mītnes zemes, Latvijas emigrantu apmierinātība ar dzīvi kopumā ir līdzīga vai pat augstāka nekā vietējiem iedzīvotājiem
- Pēc pārcelšanās uz ārzemēm pieaug emigrantu apmierinātība visās dzīves jomās: visvairāk – apmierinātība ar dzīves līmeni, darbu, darba apstākļiem un dzīvi kopumā, mazāk – apmierinātība ar ģimenes dzīvi un attiecībām ar cilvēkiem ārpus ģimenes
- Pēc sākotnējā subjektīvās labklājības pieauguma apmierinātība ar dzīvi mazinās
- Mītnes zemē nodzīvotais laiks uzrāda negatīvu saistību gan ar emigrantu pašreizējo apmierinātību, gan ar apmierinātības pieaugumu piecu gadu laikā
- Pieaugot vecumam, pieaug apmierinātība ar dzīvi kopumā. Zemākais apmierinātības līmenis raksturīgs jauniešiem
- Salīdzinot ar ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošajiem, neiesakņoto migrantu un transnacionāļu grupai raksturīga zemāka apmierinātība visās dzīves jomās, it īpaši – ģimenes dzīvē
- Viszemākais subjektīvās labklājības līmenis novērojams potenciālo remigrantu vidū, kas pēc atgriešanās Latvijā nozīmīgi samazinās visās dzīves jomās, izņemot ģimenes dzīvi. Visbūtiskāk mazinās apmierinātība ar dzīves līmeni, mājokli un darba apstākļiem