Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016. gadam ir viens no galvenajiem re-emigrācijas politiku veidojošajiem plānošanas dokumentiem. Rakstā pirmajā daļā ir sniegts re-emigrācijas politikas attīstības pārskats, lai raksturotu politikas veidotāju definēto politikas mērķi, otrajā daļā ir atspoguļots politikas vērtējums no tās tiešās mērķgrupas — Latvijas re-emigrantu — perspektīvas. Šim nolūkam tika analizētas 18 padziļinātās daļēji strukturētās intervijas ar Latvijas valstspiederīgajiem, kuri emigrējuši no Latvijas laikā no 1991. gada līdz 2011. gadam un atgriezušies (re-emigranti). Kā sekundārie dati izmantotas 90 intervijas ar Latvijas emigrantiem Lielbritānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, ASV, Vācijā. Galvenie rakstā izvirzītie jautājumi ir, pirmkārt, cik lielā mērā re-emigrācijas politika atbilst mērķgrupas gaidām un vajadzībām, otrkārt, kāda ir bijusi šīs politikas loma atgriešanās lēmuma pieņemšanā. Veiktā analīze atklāja, ka politikas mērķgrupas uztverē tā ir veidota kā pasākumu kopums re-emigrācijas sekmēšanai, taču pagaidām bez būtiskiem rezultātiem. Vienlaikus re-emigrācijas politikas analīze liecina, ka tās primārais mērķis ir nevis stimulēt atgriešanās procesu — būt par cilvēkkapitāla atgriešanas un attīstības instrumentu, bet nodrošināt praktisku atbalstu, tiem, kas atgriežas dzimtenē.
Pilns žurnāla «Akadēmiskā Dzīve» numurs ir pieejams LU repozitārijā.