Latvijas diasporas un remigrācijas apjoma novērtējums: metodoloģiskās pieejas un galvenie atzinumi

Kopsavilkums

Diasporas apjoma iespējami precīzs novērtējums ir jebkuras diasporas politikas pamatā, taču dažādu apstākļu dēļ to novērtēt nav viegli jebkurai valstij1, un Latvija nav izņēmums. Grūtības sākas jau ar diasporas definīciju, kura atsaucās uz tādu datos dažreiz grūti identificējamu lietu kā saikne ar Latviju. Šajā pētījumā veiktais novērtējums attiecas uz šādiem diasporas segmentiem: (a) ārzemēs dzīvojošie Latvijas Republikas (LR) valstspiederīgie (Latvijas pilsoņi, t. sk. ar dubultpilsonību, un Latvijas nepilsoņi); (b) ārzemēs dzīvojošie bijušie LR valstspiederīgie (kuri pieņēmuši citu valstu pilsonību); © ārzemēs dzīvojošās Latvijā dzimušas2 personas (šī grupa pārklājas ar iepriekš minētajām, bet nesakrīt ne ar vienu no tām); (d) ārzemēs dzīvojošie LR valstspiederīgo (ieskaitot bijušo) vai Latvijā dzimušo personu pēcteči (t. sk. visi, kas uzskata sevi par latviešiem vai par cilvēkiem ar latviešu vai Latvijas saknēm).

Veids
Datums

Galvenās atziņas

  • 2020. gadasākumā Latvijā dzīvoja 145 līdz 187 tūkst. remigrantu vecumā 18–74 gadi, kuri iepriekšējo 10 gadu laikā (2010–2019) veikuši kādu algotu darbu citā valstī 6 mēnešus vai ilgāk.
  • No 2013. līdz 2018. gadam katru gadu Latvijā atgriezās 10 līdz 11 tūkst. remigrantu, kuri iepriekšējā gadā strādāja ārzemēs; salīdzinājumam: CSP novērtētās ikgadējās remigrantu plūsmas (piemērojot 12 mēnešu prombūtnes kritēriju) ir 5 līdz 6 tūkst. remigrantu gadā, t. sk. 3,5 līdz 4 tūkst. darbspējas vecumā.
  • No 2008. līdz 2018. gadam Latvijā kā remigranti atgriezās 53 tūkst. unikālo personu ar iepriekšējo 15 mēnešu laikā ārzemēs gūto darba pieredzi un 117 tūkst. unikālo personu ar iepriekšējo 4 gadu laikā ārzemēs gūto darba pieredzi.
  • Diasporas apjoms jānovērtē ar tiešām metodēm, par pamatu izmantojot nevis migrācijas plūsmu vai transporta pasažieru plūsmu statistiku, bet datus par Latvijas valstspiederīgo (pilsoņu un nepilsoņu) un bijušo valstspiederīgo, kā arī Latvijā dzimušo personu un to pēcteču skaitu ārvalstīs.
  • Pilsonības kritērijs nevar būt vienīgais, jo daļai trimdas latviešu un viņu pēcteču, kā arī daļai pēc neatkarības atjaunošanas aizbraukušo Latvijas emigrantu un viņu pēcteču nav Latvijas pilsonības, turklāt dažiem arī nekad nebija Latvijas pilsonības.
Uz priekšu
Atpakaļ