Latvijā pašlaik trūkst efektīvu mehānismu un instrumentu, kas palīdzētu pilnveidot zināšanas un prasmes tiem, kas strādā ar bēgļiem un migrantiem, tostarp pašvaldību pārstāvjiem, piemēram, sociālo dienestu darbiniekiem. Viens no risinājumiem šai situācijai varētu būt Migrācijas akadēmijas izveidošana, pieredzi smeļoties Polijas pieejā.
Šī gada 16. oktobrī Latvijas Universitātes migrācijas pētījumu grupa uzsāk nu jau trešo apjomīgo Latvijas diasporas aptauju. Šogad tā pievēršas diasporas politiskajai iesaistei un ekonomiskajām saitēm ar Latviju.
Lai noskaidrotu atgriešanās apstākļus un nosacījumus dažādos Latvijas reģionos, Latvijas Universitātes pētnieki veic pētījumu.
Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju veica apjomīgu pētījumu un publicēja ziņojumu par starptautiskās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu gatavību iesaistīties ciešākā un sistemātiskākā sadarbībā ar valsti.
Globalizētā pasaulē arvien pieaug starptautisku tīklojumu nozīme. Starptautiska iesaiste ir būtiska gan valsts pārvaldē un ārpolitikā, gan dažādu nozaru sekmīgai attīstībai. Nelielām valstīm ar ierobežotiem finansiālajiem un cilvēkresursiem, kā Latvijai, stratēģiska un mērķtiecīga sadarbība ar savas diasporas profesionāļiem var būt nozīmīgs valsts atpazīstamības un diplomātiskās ietekmes palielināšanas instruments.
Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie saskarsmes ierobežojumi veicinājuši to, ka visā pasaulē arvien vairāk uzņēmumu un iestāžu pilnībā vai daļēji pārgājušas uz attālināto darbu. Latvijas Universitātes migrācijas pētnieki uzsākuši pētījumu par iespējām Latvijas darba tirgū plašāk iesaistīt ārvalstīs strādājošos, kuru darba specifika pieļauj attālināto darbu, vai arī veicināt remigrāciju uz Latviju, saglabājot darbu ārzemēs.
Aptaujā aicināti piedalīties jaunieši, kuri ir 16–30 gadus gadus veci, kā arī vecāki, kuru bērni ir piedalījušies vai iespējams nākotnē varētu piedalīties diasporas bērniem un jauniešiem domātās nometnēs vai vasaras vidusskolās.