Šāds ir viens no secinājumiem, kas izkristalizējas ReCoM un SIRM rīkotajā diskusijā «Bēgļu un migrantu sociāli ekonomiskā integrācija pašvaldībās» 2024. gada 3. decembrī.
Vēl diskusijā tika secināts, ka ārvalstu iebraucēju sekmīgākai iesaistei Latvijas sabiedrībā un ikdienas dzīves aspektos, piemēram, medicīnas pakalpojumi, nodarbinātība un izglītība, būtu vērts apsvērt obligāto integrācijas kursu ieviešanu. Līdzīgi kā sociālās integrācijas atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem (piemēram, kultūrorientācija un valodas kursi), ko nodrošina Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, būtu nepieciešami arī mērķtiecīgi atbalsta instrumenti citu valstu iebraucējiem.
Attiecībā uz pašvaldību lomu imigrantu integrācijā, Latvijas pašvaldību aptaujas rezultāti, kurus ReCoM komanda prezentēja pasākumā, rāda sekojošo.
- Pašvaldībās ir dažādi veidi, kā iedzīvotāji var piedalīties lēmumu pieņemšanā, taču ārvalstu ieceļotāju jautājumos konsultēšanās ar iedzīvotājiem notiek reti, izņemot gadījumus, kas saistīti ar ukraiņu civiliedzīvotājiem.
- Galvenie šķēršļi imigrantu integrācijai, ko min pašvaldības ir finansējuma un cilvēkresursu trūkums.
- Pašvaldības atzīst iebraucēju nozīmi iedzīvotāju skaita, patēriņa palielināšanā, kā arī potenciālu ieguldījumu citās jomās. Mājokļu un darbavietu pieejamību pašvaldības min kā prioritāri risināmos jautājumus, lai veicinātu iebraucēju ieguldījumu pašvaldības attīstībā.
- Lai gan pašvaldību vidū pastāv zināma interese veikt uzlabojumus, lai piesaistītu iebraucējus no citām valstīm, kopumā rodas iespaids, ka pašvaldības ir vienlaikus atvērtas un piesardzīgas attiecībā uz iebraucējiem no ārvalstīm.
Plašāk par aptaujas rezultātiem — pētnieču prezentācijā.