✅ Projekts tika īstenots 2016. gadā.
Pētījuma centrālais mērķis bija apzināt, kas un kādēļ atgriežas, ar kādām grūtībām jāsaskaras iekaujoties Latvijas darba tirgū un sabiedrībā, un kāda palīdzība viņiem būtu nepieciešama. Izpētes aktualitāte bija saistīta arī ar Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna 2013.–2016. gadam noslēgumu.
Tālāk sniegts īss pārskats par pētījuma atziņām.
Atgriešanās iemesli
Veiktā aptauja apliecina, ka Latvijā atgriezties mudina pamatā subjektīvi, ne-ekonomiski faktori. Tas apstiprina arī iepriekšējā emigrantu pētījumā iegūtos secinājumus.
Kā galvenos atgriešanās dzinējspēkus var izdalīt: ilgas pēc Latvijas, ģimeni, draugus, mīlestību un citus personīgos apstākļus. Ar darbu vai biznesu Latvijā saistītus iemeslus minēja tikai katrs astotais remigrants, bet starp remigrantiem ar ārzemēs iegūto izglītību — katrs ceturtais.
Daudziem svarīgs iemesls atriezties bija vēlme audzināt bērnus Latvijā, bet vēl citus atgriezties pamudināja neapmierinātība ar dažiem mītnes zemes dzīves aspektiem.
Kopumā rezultāti akcentē to, ka par remigrāciju jādomā nevis individuālā, bet ģimenes kontekstā.
Migrācijas mainīgums
Remigrantu pieredzes un noskaņojuma analīze atnesa dažas sliktas un dažas labas ziņas.
Neseno (2013.–2016. g.) remigrantu vidū tikai 44% uzskata ka atgriezās uz pastāvīgu dzīvi, bet gandrīz tikpat daudz nevarēja pateikt; 14% atgriezās uz laiku. Remigranti ar bagātāku (zemju skaita ziņā) ārzemju pieredzi ir mazāk tendēti ilgtermiņā saistīt savu dzīvi ar Latviju. šis rezultāts sasaucas ar literatūrā minēto par mūsdienu migrācijas mainīgo raksturu, kur to sauc par plūstošo migrāciju (liquid migration).
Adaptācija Latvijā
Nedaudz vairāk nekā pusei neseno remigrantu bija viegli vai drīzāk viegli adaptēties dzīvei Latvijā; starp tiem, kuri atgriezās 2005.-2012.g. šī proporcija sasniedz 60%. Atšķirības starp latviešiem un cittautiešiem adaptācijas grūtību ziņā nav nozīmīgas, tomēr remigranti, kuri nepārvalda latviešu valodu brīvi, ar grūtībām saskārās nedaudz biežāk nekā pārējie.
Respondentu atbildes liecina, ka lielākās grūtības, atgriežoties Latvijā, saistītas ar nodarbinātību. Visbiežāk minētas grūtības atrast darbu sev vai dzīvesbiedram (ar kādu no tām saskārās 46% respondentu). Tas liecina, ka Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna virzieni ‘darba tirgus informācijas pieejamība’ un ‘valsts pārvaldes/pašvaldību institūciju un valsts uzņēmumu rīcība/prasības, atlasot darbiniekus’ joprojām ir aktuāli.
Kā nākamās minētas grūtības pierast pie atšķirīgas darba kultūras un neskaidrības par nodokļiem — katru minēja viens no trim remigrantiem. Tas liecina, ka darba tirgus pievilcības remigrantiem kontekstā svarīgi domāt ne vien par algu līmeni, bet arī par citiem saistītajiem jautājumiem — darba vidi un kultūru, nodokļiem un sociālajām garantijām.
Katrs ceturtais sastapās ar grūtībām iekļauties sabiedrībā ar citu mentalitāti un tik pat daudziem traucēja neskaidrības par veselības aprūpes sistēmu. Veselības aprūpes jautājums politikas dokumentos līdz šim remigrācijas sakarā nav ticis aktualizēts. Kādu no ar bērnu izglītošanos saistītām grūtībām minēja 30% no tiem, kuri dzīvo ar savu (vai sava dzīvesbiedra) nepilngadīgu bērnu.
Sagaidāmie atbalsta veidi
Atbildot uz jautājumu kādi atbalsta pasākumi palīdzētu emigrantiem atgriezties Latvijā, katrs trešais minēja informāciju par nodarbinātības iespējām un gandrīz tikpat daudz — atbalsta programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai. Dzīvojot ārzemēs, nereti gūtas jaunas idejas un ierosmes biznesam, pilnveidotas profesionālās un valodu prasmes, un izveidojušies sadarbības tīkli ārvalstīs. Tas ir būtisks ekonomiskais potenciāls, kura pielietojumu vēlams atbalstīt.
Vairāk nekā 20% respondentu minēja, ka atgriezties palīdzētu pašvaldības atbalsts dzīvojamās telpas meklēšanā un/vai nodrošināšanā, informācija par ārvalstu un Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas pakalpojumu salāgošanu un konkrēta atbalsta persona lai risinātu ar atgriešanos Latvijā saistītus jautājumus.
Tas, ka nacionāla līmeņa ‘vienas pieturas aģentūra’ minēta retāk nekā ‘atbalsta persona’, iespējams liecina, ka remigranti līdz galam neizprot ‘vienas pieturas aģentūras’ jēdzienu vai nav skaidrs tās darbības princips.
Nodarbinātība
Remigrantu integrēšana Latvijas darba tirgū kopumā notiek veiksmīgi. Ja neņem vērā tos, kuri atgriezās 2016. gadā, t.i., pavisam nesen, nedaudz vairāk nekā puse atrod darbu Latvijā jau atrodoties ārzemēs vai arī tūlīt pēc atgriešanās (3 mēnešu laikā). Citiem iekļaušanās Latvijas darba tirgū prasa ilgāku laiku. Aptuveni trīs ceturtdaļas remigrantu integrējas Latvijas darba tirgū gada laikā, bet pēc 2 gadiem šī proporcija sasniedz 90% un pēc 4 gadiem — 95%. Sieviešu-remigrantu integrācija darba tirgū aizņem ilgāku laiku nekā vīriešu gadījumā, un tas sasaucas ar iepriekšējos pētījumos konstatēto, ka migrācijas pieredze atstāj pozitīvāku ietekmi tieši uz vīriešu karjeru un atalgojumu.
Remigranti ne vien biežāk ir nodarbināti, ekonomiski aktīvi vai pašnodarbināti, bet saņem (gan vīrieši, gan sievietes) arī augstāku atalgojumu nekā vidēji Latvijas iedzīvotāji.
Pasaules pieredze
Aptauja atklāj, ka remigranti atgriežas Latvijā ar vērtīgu ārzemēs gūtu cilvēkkapitālu: izglītību, specifisku darba pieredzi un/vai vispārējo kompetenci.
Katram piektajam remigrantam ir ārzemēs iegūta izglītība (t.sk. katram astotajam — augstākā). Gandrīz 40% pēdējā darbavietā pirms atgriešanās strādāja kvalifikācijai atbilstošā vai augstākas kvalifikācijas profesijā, bet pēc atgriešanās Latvijā šī proporcija sasniedz 54%. Tas liecina, ka, atgriežoties Latvijā, paveras plašākas iespējas strādāt savā specialitātē.
Divas trešdaļas ārvalstu augstskolu beidzēju un puse no tiem remigrantiem, kas ārzemēs strādāja kvalifikācijai atbilstošā profesijā, ļoti lielā vai lielā mērā pielieto darbā ārzemēs iegūtās zināšanas; pārējo remigrantu vidū šī proporcija ir daudz mazāka bet arī vērā ņemamā (25%). Tādējādi tiek nodrošināta zināšanu pārnese, stiprināts eksporta un inovāciju potenciāls Latvijas uzņēmumos un iestādēs.
Projekta realizēšanā Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbojās ar Diasporas un migrācijas pētījumu centru un Biznesa, vadības un ekonomikas faukltāti ar Ārlietu minitsrijas finansiālu atbalstu.