Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar citiem migrācijas pētniekiem 27. jūnijā organizēja publisko diskusiju LU Botāniskajā dārzā, kuras mērķis bija neformālā gaisotnē apmainīties domām un ierosmēm par diasporas lomu un attiecībām ar Latviju jaunajā valsts simtgadē. Ierakstu no diskusijas tiešraides iespējams noskatīties šeit .
Inta Mieriņa, LU FSI vadošā pētniece, atklājot diskusiju, iepazīstināja sanākušos sarunas dalībniekus par iepriekšējā pētījuma «Latvijas emigrantu kopienas» interesantākajiem rezultātiem un stāstīja par jautājumu loku, ko plānots pētīt jaunā projekta «Labklājība un integrācija migrācijas kontekstā» ietvaros.
Mihails Hazans no LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieks iepazīstināja sarunas dalībniekus ar Latvijas diasporas vēsturi sākot no 20. gs 20. gadiem līdz mūsdienām. Informējot sanākušos par migrācijas viļņiem, kas skāruši Latviju, viņš uzsvēra, ka:
«Pasaulē nav daudz tādu valstu, kas piedzīvojušas tik lielus migrācijas viļņus kā Latvija.»
Rita Kaša pārņemot sarunu, iepazīstināja ar izdevniecības Springer nesen publicēto grāmatu «The emigrant communities of Latvia: national identity, transnational belonging and diaspora politics», kura ir pieejama brīvpieejā šeit. Rita Kaša uzskatīja, ka kopumā šī saruna par Latvijas emigrantu kopienām ir ļoti vērtīga, jo tas nav jautājums tikai par diasporu, bet jautājums ir par Latvijas sabiedrības identitāti.
Baiba Bela no LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra pastāstīja par pētījumu «Diasporas ieguldījums Latvijā», kurš pieejams šeit . Baiba uzsver, ka sadarbības un ieguldījuma formas var būt ļoti daudzveidīgas. Pētījums parādīja, ka ir tādas ieguldījuma formas, kuras var nomērīt, piemēram, filantropija, bet ir arī tādas, kuras nevar — skatījuma maiņa, attieksmes maiņa, zināšanu pārnese. Viņa uzsvēra, ka būtiskākais nākotnē ir pievērst uzmanību vairāk nevis tam, ko varam materiālā ziņā nomērīt, bet apzināties, cik daudzveidīga sadarbība var būt un atrast visas iespējamās nišas kā to veidot. Projekta ietvaros tika izveidotas 5 īsas video intervijas, kuras drīzumā tiks pieejamas plašākam cilvēku lokam. Sarunas gaitā notika pasaules pirmizrāde vienai no tām.
Diskusijā «Jaunā simtgade: jauns sākums diasporas attiecībām ar Latviju?», kuru vadīja Ieva Reine, piedalījās dažādu jomu pārstāvji: Arnis Kākulis, Aivars Groza, Kristaps Grasis, Marianna Auliciema, Kristaps Loze u.c. Tajā tika izjautāts gan par to, kas mainījies attiecībās ar diasporu un diasporas atspoguļojumu medijos, gan par to, kas būtu vēl jādara, lai uzlabotu attiecības ar diasporas pārstāvjiem.
Kristaps Loze, «Ar pasaules pieredzi Latvijā» pārstāvis, minēja, ka lielā atšķirība ir tāda, ka vārds diaspora izskan ikdienā daudz biežāk kā agrāk. Kristaps Grasis papildināja, sakot, ka šobrīd katru dienu kādā no medijiem būs ziņa par diasporu. Inta Mieriņa uzskatīja, ka agrāk dominēja negatīva informācija, bet tagad ir vairāk ziņas par kultūras dzīvi diasporā u.c. jautājumiem. Mihails Hazans papildināja, ka tas, kas ir mainījies, — robeža starp mēs un viņi.
Inta Mieriņa arī papildina, ka pēdējā laikā aktīvi darbojas arī ALSRUK (Association of Latvian Students and Researchers in the UK), kura apvienojusi jau ap 100 Latvijas izcelsmes zinātniekus un studentus, kuri uzturas Lielbritānijā, un pieminēja arī ALSRUK izveidoto grupu sociālājā tīklā Linkedin «Latvijas izcelsmes pētnieki un zinātnieki pasaulē/ Latvian researchers abroad».
Arnis Kākulis aicina, ka ne tikai labos pieredzes stāstus ir jāapzina, bet arī neveiksmes stāstus, lai cilvēki saprot, ka ne vienmēr ir tik zaļi abās pusēs.
Diskusijā sanākušie aktualizēja jautājumus par birokratizācijas tradīcijām Latvijā un citur ārpus Latvijas.
Inta Mieriņa nobeigumā aicināja sekot līdzi informācijai par aptauju un aicināja piedalīties tajā — jo vairāk cilvēku piedalās aptaujā, jo dati ir vērtīgāki un uzticamāki, un līdz ar to iegūtos datus var izmantot sarunās ar rīcībpolitikas veidotājiem, aktualizējot problēmas.
Vēlreiz izsakām pateicību visiem sanākušajiem par dalību diskusijā!
Aicinām sekot līdzi projekta aktivitātēm:
- vietnē Migracija ⇄ LV,
- Facebook profilā ,
- Twitter profilā .
Ja vēlaties kļūt par projekta informatīvo atbalstītāju, lūdzu, rakstiet uz e-pastu laura.buzinska@lu.lv.
Informāciju sagatavoja Laura Bužinska.