Labklājība un integrācija migrācijas kontekstā

⭐️ Šo projektu uzsākām 2018. gada septembrī un turpināsim darbu pie tā līdz 2021. gada augustam.

Saturs

Kāpēc šis projekts

Austrumu-Rietumu migrācija ES robežās bieži tiek raksturota, izmantojot likvīdās migrācijas jēdzienu (no angļu liquid — plūstoša) — jaunās migrācijas formu, kurai piemīt lielāka daudzveidība un elastība nekā vecajai migrācijai.

Galvenais pētnieciskais jautājums, kuru izvirza šis projekts — cik lielā mērā jau pārbaudīti un nostabilizējušies integrācijas jēdzieni ir attiecināmi uz aizvien pieaugošo «neiesakņojušos» imigrantu grupu, kāda ir Austrumeiropas mobilie pilsoņi?

Mērķi

Musu darba centrā ir vēlme paplašināt tādus tradicionālos integrācijas mērījumus, kā panākumi darba tirgū, ienākumi u.c. Projekts pavisam jaunā gaismā atklāj integrācijas procesu un tās rezultātus, apvienojot migrācijas un subjektīvās labklājības izpēti caur pašu migrantu pieredzi dažādās dzīves jomās: ekonomiskā, veselības, psiholoģiskās un sociālās labklājības.

Longitudinālā pētījuma dizaina izmantošana līdz šim apjomīgākajā no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju web aptaujā, ļaus analizēt individuālas izmaiņas (e)migrantu dzīves ceļā, sniedzot drošticamus pierādījumus un datus migrācijas ietekmes uz labklājību, apmierinātību, laimīgumu, garīgo veselību. Šī analīze un novērtējumi tiks veikti mūsdienu likvīdās migrācijas kontekstā.

Padziļinātu izpratni par migrantu stāvokli nodrošinās kvantitatīvo datu, kvalitatīvo interviju un administratīvo datu triangulācija.

Projekta gaitā dalīsimies ar tā aktualitātēm šajā vietnē, kā arī LU un FSI  mājaslapās.

Komanda

Projekta vadītāja: Inta Mieriņa

Vadošie pētnieki:

• Mihails Hazans
• Ieva Reine

Pētnieki:

• Ilze Koroļeva
• Māris Goldmanis
• Aleksandrs Aleksandrovs
• Andris Saulītis
• Daina Grosa
• Laura Bužinska

Darba tematiskie virzieni

Integrācijas nozīme plūstošās (likvīdās) migrācijas kontekstā (WP3)

Dažādu valstu izstrādātā integrācijas politika un pasākumi tipiski ir pielāgoti iebraucējiem, kas pastāvīgi dzīvo kādā noteiktā vietā. Vienlaikus migrācijas modeļi mūsdienās kļūst arvien mobilāki un nepastāvīgāki.

Jautājums, uz kuru meklēsim atbildi ir: cik lielā mērā integrācijas jēdziens un izpratne par integrāciju atbilst arvien vairāk neiesakņotai migrantu grupai kā Latvijas un citu Centrāl-un Austrumeiropas valstu plūstošie (likvīdie) migranti? Vai pakāpeniska iesakņošanās mītnes zemē vispār ir nepieciešams integrācijas nosacījums? Vai mēs varam runāt par vienlaicīgu integrāciju vairākās vietās un kopienās? Ko nozīmē veiksmīgi vai neveiksmīgi iekļauties mītnes zemes sabiedrībā un kam tas ir svarīgi?

Ir nepieciešamas jaunas teorijas, kas labāk izskaidrotu jaunos mobilitātes modeļus un relatīvāka, atvērtāka, visaptverošāka, transformatīva integrācijas interpretācija — citiem vārdiem sakot, mobilāka domāšana. Lai veidotu saskanīgas attiecības starp migrantiem un mītnes zemes iedzīvotājiem ārpus jau novalkātā asimilācijas un multikulturālisma naratīva, integrācijas politikai un pieejai ir jākļūst dinamiskākai un jāprioritizē atvērtība un eksperimentēšana, rēķinoties ar migrantu, ne tikai uzņemošās valsts, vēlmēm un dzīvesstila izvēlēm.

Balstoties uz interpretatīvo pieeju, mūsu pētījums veicinās izpratni par integrācijas konceptu, ņemot vērā Centrāl- un Austrumeiropas migrantiem raksturīgos jaunos mobilitātes veidus. Tiks izstrādāts jauns subjektīvo dinamiskās integrācijas pasākumu un indikatoru saraksts, kas balstīts uz pašu migrantu individuālām vēlmēm, identitātēm un piesaisti, kas neprasa pastāvīgu fizisku klātbūtni un kas, attiecīgi, labāk atbilstu pašu migrantu subjektīvajai interpretācijai un izjūtām. Tiks veiktas padziļinātās intervijas ar plūstošajiem migrantiem no dažādām valstīm ar atšķirīgu social-demogrāfisko izcelsmi. Papildus, kvantitatīvo datu analīze ļaus salīdzināt plūstošo migrantu vēlmes un situāciju ar citām migrantu grupām — tiem raksturīgos mobilitātes veidus, viņu sociālos tīklus, subjektīvo labklājības izjūtu, valodu prasmes, līdzdalību vietējā kopienā utt., gūstot labāku izpratni par šīs grupas situāciju un dzīvesstilu.

Neiesakņoto migrantu labklājības dinamika dažādās dzīves jomās (WP4)

Nākamais būtisks jautājums, kam pievēršas mūsu pētījums, ir — kā migrācija ietekmē migrantu — jo īpaši t.sk. «neiesakņoto», transnacionālo migrantu — laimi un labklājību?

Lielākā daļa pētījumu par Austrumeiropas valstu emigrantiem galvenokārt ir pētījuši to strukturālo integrāciju jaunās mītnes zemes darba tirgū, secinot, ka Austrumeiropas migranti nodarbinātības ziņā nereti sasniedz pat labākus rezultātus nekā vietējie. Vienlaikus daudz mazāk ir zināms par migrācijas ietekmi uz indivīdu vispārējo subjektīvo labklājību. Pamatojoties uz psiholoģiskām un socioloģiskām teorijām, pētījums nodrošinās jaunu daudzpusīgu skatījumu uz migrācijas ietekmi uz migrantu labklājību, apmierinātību ar dzīvi un integrāciju sabiedrībā kopumā.

Šajā projekta sadaļā plānojam:

• sniegt visprecīzāko migrācijas ietekmes uz migrantu sociālo un psiholoģisko labklājību novērtējumu;
• atklāt galvenos faktorus, kas īstermiņā un ilgtermiņā ietekmē migrantu subjektīvo labklājību.

Tiks izmantoti emigrantu garengriezuma (longitudināla) pētījuma empīriskie dati. Analīzē tiks identificētas grupas, kam iekļaušanās mītnes zemes sabiedrībā padodas vieglāk un tās, kuras dažādās jomās saskaras ar grūtībām.

Viena no hipotēzēm ir: lai gan pēc emigrācijas objektīvie labklājības rādītāji, piemēram, ienākumi vai situācija darba tirgū, uzlabojas, tos pavada zemāks subjektīvās labklājības novērtējums. Lai gūtu labāku ieskatu mūsu tautiešu situācijā ārpus Latvijas, viņu darba tirgus un citi rādītāji tiks salīdzināti ar vietējiem iedzīvotājiem mītnes zemē kā arī ar palicējiem Latvijā. Papildus daudzlīmeņu regresijas analīzei tiks izmantotas īpašas semi-eksperimentālas analīzes metodes. Kā kontekstuālo datu avots tiks izmantoti sekundārie un administratīvie dati (apsekojumi, politikas dokumenti utt.).

Migrantu bērnu labklājība: objektīvie un subjektīvie rādītāji (WP5)

Pētījuma ietvaros tiks apskatīti faktori, kas iespaido emigrantu bērnu subjektīvo labsajūtu — gan to bērnu, kas ir emigrējuši no savas dzimtenes uz jaunu mītnes valsti, kā arī to bērnu, kuri remigrējuši uz dzimteni pēc dzīves ārpus valsts. Otrā viļņa pētījumu papildinās padziļinātas intervijas ar vecākiem, bērniem un viņu skolotājiem. Tēmās būs iekļauti faktori, kā bērnu piederības sajūta (gan jaunai mītnes valstij, gan izcelsmes valstij), viņu ģimenes izjūta, pašcieņa, identitāte, stratēģijas, kā iejusties un integrēties jaunajā skolas sistēmā (gan akadēmiski, gan sociāli), nākotnes plāni un ieceres, viņu emocionālā un fiziskā labsajūta (cik bieži viņi slimo, garastāvokļa maiņas, attālināšanās no citiem, citas rakstura īpašības, kas varētu rasties), elastība (spēja pieņemt maiņas). Šīs tēmas tiks apspriestas ar vecākiem, bērniem un skolotājiem dažādos migrācijas posmos — pirms (re)migrācijas, drīz pēc migrācijas un gadu pēc migrācijas, lai gūtu ieskatu izmaiņās ģimeņu dzīvē un dzīves uzskatos (ja tādi būtu).

Tiks pārbaudīts pieņēmums, ka iejušanās posmā emigrantu dzīvē, pat transnacionāļiem, kuri, iespējams, dzīvos vairākās valstīs, katrs posms migrācijas procesā radīs lielas dzīvas maiņas un iespaidos bērnu labsajūtu, iespējams, tikai īslaicīgi. Galvenais pētījuma jautājums ir: skatoties no gan subjektīva, gan objektīva skatpunkta, kas ir galvenie aspekti, kas iespaido emigrantu bērnu laimes sajūtu un labsajūtu? Mūsu pieņēmumu — ka skolas vecuma bērniem, kuri vairākkārt ir mainījuši dzīves vietu, būtu vajadzīgs ilgtermiņa atbalsts, kas ir pielāgots indivīda vajadzībām un, ka atbalsta pasākumiem jābūt pieejamiem ne tikai bērniem, bet arī vecākiem.

Sociālās apdrošināšanas sistēmu loma Eiropas migrantu veselības un psiholoģiskās labklājības nodrošināšanā (WP6)

Šīs pētījuma daļas ietvaros tiks pētīta atgriešanās un pārrobežu migrācijas un sociālās integrācijas savstarpējā saistība ar veselības faktoriem.

Paredzams, ka šī sadaļa sniegs zināšanas par uzvedību, veselību un psiholoģisko labklājību saistībā ar sociālās apdrošināšanas izmantošanu veselības aprūpes sistēmu kontekstā. Projekta sākotnējais posms būs pamatīgs pētījums par ES direktīvām un to, kā tiesību akti nodrošina tiesības un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus dažādām migrantu grupām. Datu analīzes metode sastāv no eksploratīvām, kvantitatīvām daudzvariantu regresijas metodēm, kā arī kvalitatīviem pētījumiem. Notiks arī citu datu vākšana, tostarp pētījumi par ar veselību saistītiem aspektiem. Triangulācijas metodē plānots iekļaut padziļinātas intervijas un fokusa grupu diskusijas ar remigrantiem un transnacināliem migrantiem Latvijā un citās Eiropas valstīs, kā arī administratīvos datus.

Izmantojot objektīvus mērījumus un individuālu pieredzi, analizēs uztverto sociālās apdrošināšanas atbalstu (kā tas attiecas uz veselību) un tā ietekmi uz migrantu veselību un labklājību. Tiks veidota tieša saikne starp labklājību un veselības noteicošajiem faktoriem, tostarp arī no dzimumu perspektīvas. Pētījuma daļas mērķis ir izstrādāt jaunas metodoloģijas veselības aprūpes politikā un sabiedrības veselības pētniecībā saistībā ar starptautisko migrāciju.

Migranti kā pārmaiņu aģenti: unikālas prasmes, starptautiskā pieredze un situācija darba tirgū (WP7)

Mērķis ir izpētīt migrantu kā pārmaiņu izraisītāju lomu, koncentrējoties uz unikālām, retām vai papildinošām prasmēm, ko migranti ieguvuši, izmantojot starptautisku pieredzi.

Otrkārt, noskaidrot, cik lielā mērā šādas prasmes stiprina migrantu stāvokli darba tirgū un palielina viņu ienākumus, apmierinātību ar darbu un apmierinātību ar dzīvi. Tādējādi kvalifikācijas būs galvenais pētījuma elements, kas sasaista darba tirgus un labklājības ietekmi.

Nodaļa sniegs sistemātiskus pierādījumus par to unikālo vai papildinošo prasmju apjomu un dažādību, ko Latvijas emigranti ir atveduši uz uzņemošajām valstīm, vai ari remigranti atved Latvijā, nošķirot likvīdos un nostabilizējušos migrantus no vienas puses, un vispārējās (soft) un konkrētas (hard) prasmes no otras puses.

Pētījuma jautājumi, uz kuriem šajā sadaļā tiks meklēta atbilde, ir šādi:

• Kāda nozīme ir migrantu starptautiskās pieredzes dažādajiem aspektiem (ilgums, uzņēmējvalsts, nodarbošanās utt.), apgūstot unikālas vai papildinošas prasmes?
• Kā migrantu unikālās prasmes un pieredze liek viņiem darboties darba tirgū kā pārmaiņu ierosinātājiem?
• Kā šīs prasmes ietekmē migrantu ienākumus, apmierinātību ar darbu un apmierinātību ar dzīvi?

Par metodoloģiju

Esam sagatavojuši īsu mūsu izmantotās metodoloģijas aprakstu, lai palīdzētu interesentiem no akadēmiskās vides, kā arī jabkuram citam, gūt labāku priekšstatus par mūsu pieeju. Apraksts ir pieejams šīs vietnes publikāciju sadaļā.

Par mums raksta

Migrācijas pētījumu rezultāti allaž izraisa plašas diskusijas sabiedriskā telpā. Projekta pētnieki velta īpašu uzmanību sarunai ar Latvijas un starptautisku sabiedrību, izmantojot medijus. Šeit apkopojam zinātnieku intervijas un citus populārzinātniskus materiālus.

• Inta Mieriņa piedalās London School of Economics organizētajā diskusijā par migrāciju Austrumeiropā (angļu valodā; 2020-07-27)
  
• Prof. Mihaila Hazana intrevija ziņu portālam Delfi: «'Kaut kas vilina atpakaļ.' Kāpēc Latvijas emigranti atgriežas, vai viņi gatavi palikt?» (latviešu valodā; 2020-07-22)
  
• Dainas Grosas intervija ziņu portālam Delfi: «Patrioti vai kosmopolīti: kas notiek ar latviešu emigrantu un reemigrantu bērniem» (latviešu valodā; 2020-07-17)
  
• Prof. Mihaila Hazana intervija portālā Migrācija⇄LV sadarbībā ar portālu Delfi (krievu valodā; 2020-06-17)
  
• Prof. Mihaila Hazana intervija ziņu portālam Delfi: «'Что-то тянет в Латвию.' Почему латвийские эмигранты возвращаются на родину и готовы ли они здесь остаться?» (krievu valodā; 2020-06-15)
  
• Prof. Mihaila Hazana intervija ziņu portālam Delfi (latviešu valodā; 2020-06-15)
  
• Plašā intervijā lielākajam Latvijas ziņu portālam Delfi pofesors Mihails Hazans iepazīstina ar kvantitatīvās aptaujas pirmajiem rezultātiem (krievu valodā; 2020-06-10)
  
• Pētnieku blogā Māriņš Kaprāns analizē mājokļa jautājumu Apvienotajā Karalistē dzīvojošu Latvijas emigrantu dzīvē. Analīzē izmantoti projekta dati. (2020-06-10)
  
• LZP Sociālo zinātņu nozares seminārā projekta vadītāja Inta Mieriņa iepazīstina ar darba progresu un izaicinājumiem. Semināra video ieraksts pieejams LZP Youtube kanālā. (2020-05-19)
  
• Vairāki projekta pētnieki piedalās 78. Latvijas universitātes zinātniskajā konferencē. Sekcijas referātu kopsavilkumi ir pieejami LU repozitorijā. (2020-02-21)
  
• Prof. Mihails Hazans intervijā portālam Delfi ievada plašas Latvijas iedzīvotāju aptaujas sākumu. Vairāk: portālā Delfi un Migracija⇄LV. (2019-09-24)
  
• Neformālā gaisotnē LU Botāniskajā dārzā notiek diskusija «Latvijas emigrantu kopienas jaunajā simtgadē». Vairāk: Migracija⇄LV

Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome, grants Nr. LZP-2018/1-0042.